Slaveni un veci: 10 tilti  (21)

Slaveni un vēl vairākus gadsimtus senāki tilti atrodami arī daudzviet citur pasaulē. Virkne pašu vecāko līdz mūsu dienām saglabājušos tiltu ir celti Romas ziedu laikos, kad noritēja aktīva ceļu izbūve impērijas vieglākai pārvaldīšanai. Tomēr pats vecākais Ginesa rekordu grāmatā ierakstītais tilts celts vēl senāk.

Portāls "Delfi" iepazīstina ar desmit no pasaules slavenākajiem vecajiem tiltiem. To vidū iekļauts arī Latvijas senākais līdz mūsu dienām funkcionējošais tilts, kas ir desmit gadus vecāks par savu Bruklinas radinieku.

Manhetenu un Bruklinu savienojošais tilts Ņujorkā atklāts 1883. gada 24. maijā, uz pāris desmitgadēm kļūstot par garāko piekartiltu pasaulē.

Nepilnus divus kilometrus (1 825 metrus) garā būve jau kopš tās pabeigšanas uzskatīta par vienu no centrālajiem Ņujorkas simboliem. Šī iemesla dēļ tas līdzīgi kā Brīvības statuja vai "Empire State Building" augstceltne bieži tiek izmantots filmās, tostarp uz lielajiem ekrāniem "pieredzējis" ne vienu vien spridzināšanu, sagraušanu, kā arī kļuvis par romantisku tikšanās vietu.

Ņemot vērā tā celšanas laiku, projektētāji visai lielu tilta daļu paredzēja gājējiem. Šī iemesla dēļ tas kļuvis par noderīgu un ātru Manhetenas pamešanas ceļu arī mūsdienās, piemēram, pēc 11. septembra teroraktiem un vispārējas elektrības pazušanas gadījumos, kādi ASV lielpilsētu piemeklējuši vairākkārt.

Pasaules vecākais zināmais tilts atrodas Turcijā, Izmiras pilsētas vecpilsētas daļā.

Kā vēsta Ginesa rekordu grāmatas sastādītāju interneta vietnes informācija, tā saucamais Karavānu tilts celts ap 850. gadu pirms mūsu ēras. Tas šķērso nelielo Meles upi un ir aptuveni 13 metrus garš. Tilta konstrukcija ir ļoti vienkārša un masīva, kas arī varētu būt būves ilgā mūža noslēpums.

Aptuveni 2 863 gadus veco tiltu esot šķērsojis arī Sengrieķu dzejnieks Homērs un Svētais Pāvils.

Viens no vecākajiem zināmajiem un joprojām pastāvošajiem Romas impērijas laika tiltiem atrodas pašā Romā.

Fabrīciusa tilts pār Tibras upi celts 62. gadā pirms mūsu ēras un pastāv līdz mūsu dienām praktiski bez jebkādiem pārveidojumiem. 5,5 metrus platais un aptuveni 60 metrus garais tilts uzbūvēts pēc Romas ceļu pārziņa Lūcija Fabrīciusa rīkojuma pēc tam, kad nodedzis šajā vietā stāvošais koka tilts.

Slavenā gotikas stilā ieturētā Kārļa tilta celtniecība sākta jau 1357. gadā, taču tas pabeigts tikai pus gadsimtu vēlāk.

Tā būvniecība tika uzsākta pēc Čehijas karaļa un Svētā Romas imperatora Kārļa IV rīkojuma, kura laikā Prāga piedzīvoja tās zelta laikmetu. Plats un drošs tilts tajā laikā bija retums, un Prāga tilta dēļ kļuva par vienu no galvenajiem tirdzniecības ceļu krustpunktiem starp Austrumeiropu un Rietumeiropu.

Patlaban tas kļuvis par Prāgas simbolu un gandrīz vienmēr ir pilns ar tūristiem, māksliniekiem un suvenīru pārdevējiem.

13. gadsimta otrajā pusē celtais Pisekas pilsētiņas mūra tilts savukārt ir vecākais tilts Čehijā un viens no vecākajiem Centrāleiropā.

Tas dažkārt tiek saukts par Briežu tiltu, ņemot vērā vietējo iedzīvotāju leģendu, ka tiltu pirmais šķērsojis tieši šis dzīvnieks. Šis stāsts arī varētu būt patiess, jo vēsturiski pilsētiņa no visām pusēm bijusi ieskauta dziļos mežos.

Tilts ir veidots gotikas stilā, taču vēlāk papildināts ar baroka stila statujām un krustu. Būve regulāri pieredz plūdus, taču 2002. gada plūdi bijuši tik iespaidīgi, ka no tilta bijušas redzamas tikai skulptūru augšējās daļas. To laikā ūdens aiznesa tilta apmalītes un dažas dekoratīvās figūras. Patlaban gan tas ir pilnībā atjaunots.

Mūsu ēras 106. gadā pabeigtais Alkantaras tilts Spānijā ir viens no ievērojamākajiem Senās Romas būvnieku ģenialitātes piemēriem.

Otrā gadsimta sākumā Romā valdīja imperators Trajāns, kura laikā visā impērijā tika uzceltas neskaitāmas grandiozas būves. Izņēmums nebija mūsdienu Spānijas teritorija, no kuras nāca pats imperators.

Trajānam par godu tilta vidū uzcelta triumfa arka, bet vienā tā galā neliels templis. Līdz mūsdienām gan tilts vairākkārt pārbūvēts un atkārtoti atjaunots, jo cietis gan spāņu karos ar mauriem, gan karā ar Portugāli, kā arī vēlākos iekšējos konfliktos.

"Ponte Vecchio" jeb, burtiski tulkojot, "vecais tilts" ir vienīgais no slavenajiem apdzīvojamajiem florenciešu tiltiem, kas pārdzīvoja Otro pasaules karu.

Uz tilta atrodas veikaliņi un ekskluzīvi dzīvokļi. Tos lielākoties joprojām pārvalda senu itāļu dzimtu pēcnācēji, kuri tos ir saņēmuši mantojumā. Senatnē veikaliņos lielākoties bijušas iegādājamas pārtikas preces, bet mūsdienās tajos iemitinājušies suvenīru un juveliera izstrādājumu tirgotāji.

Tiek uzskatīts, ka no šejienes nāk arī termins "bankrots". Kad tirgotājs nav spējis samaksāt parādus, pie viņa ieradušies kareivji, kuri veikalnieka pārdošanas solu (banco) ir fiziski salauzuši (rotto). Šī iebiedēšanas prakse iesaukta par "bancorotto" jeb sola salaušanu.

Tā saucamais Kapelas tilts Lucernā ir vecākais koka tilts Eiropā.

204 metrus garā koka konstrukcija celta 1333. gadā kā daļa no lielākas pilsētas aizsargbūvju sistēmas. 17. gadsimtā tā iekšiene tika papildināta ar skaistiem gleznojumiem un jau kopš tā laika tas kļuvis par iecienīto vietējo iedzīvotāju un tūristu apskates objektu.

Lielākā tilta daļa 1993. gadā gāja bojā ugunsgrēkā, taču drīz vien tas ar visiem gleznojumiem  atjaunots.

Savukārt Kornišas-Vinsdoras tilts Vērmontas štatā, ASV ir viens no retajiem un līdz ar to arī vecākajiem joprojām pastāvošajiem apjumtajiem koka tiltiem ASV.

Kopumā ASV no 1805. līdz 1885. gadam esot uzbūvēti ap 10 000 līdz 15 000 tūkstoši apjumto koka tiltu. Šāda tilta konstrukcija bijusi ērta, jo koku apkārtnē nav trūcis, bet jumts tiltam nodrošināja aizsardzību pret lietu un sniegu, garantējot ilgāku mūžu.

Tomēr līdz mūsdienām 1866. gadā celtais Kornišas-Vinsdoras tilts ir kļuvis par arhitektūras retumu. Lielākā daļa no 19. gadsimtā celtajiem tiltiem ir gājuši bojā plūdos un ugunsgrēkos. Tāpat daudzi ir nojaukti un aizvietoti ar izturīgākiem mūra un metāla tiltiem, cilvēkiem zirgu transportu nomainot pret auto.

Latvijā varam lepoties ar vienu no vecākajiem laukakmens tiltiem Ziemeļeiropā.

Kandavas četru velvju tilts pār Abavas upi atklāts 1873. gadā. Līdz tam pāri upei bija ierīkotas laipas un pārceltuve pajūgiem.

Tā būvniecība sākta pēc barona Kārļa fon Firksa pasūtījuma. Aptuveni 66 metrus garais tilts esot būvēts sauszemē, bet, kad tas pabeigts, Abavas upes gultne novirzīta uz tiltu, bet vecā aizrakta.