Piektdien izplatītā paziņojumā Interpols norāda, ka no datubāzēm dzēsis visu informāciju par Brauderu.
Izpētot lietu, Interpola Lietu kontroles komisija secinājusi, ka tā "galvenokārt ir politiskas dabas un iesaka no Interpola datubāzem dzēst visu informāciju".
Krievija izvirzījusi apsūdzības Brauderam saistībā ar akcijām, ko viņš ieguva Krievijas gāzes monopoluzņēmumā "Gazprom" laikā, kad vadīja "Hermitage Capital".
Tolaik Krievijā bija aizliegtas ārvalstu investīcijas stratēģiski nozīmīgajās nozarēs. Ārvalstnieki "Gazprom" akcijas varēja iegādāties tikai ar īpašu Maskavas atļauju.
Izmeklētāji uzskata, ka Brauders izmantoja uz Krievijas pilsoņu vārda reģistrētas ārzonu kompānijas, lai iegādātos "Gazprom" akcijas paša vadītajam fondam.
Krievijas Iekšlietu ministrija skaidro, ka nelikumīgā akciju iegūšana uzskatāma par "Gazprom" akciju zādzību 2,134 miljardu rubļu (37,55 miljonu latu) apmērā.
Brauders iestājās par mazo akcionāru tiesībām, Krievijas lielajās kompānijās, piemēram "Gazprom", iegūstot nelielu akciju daļu un mēģinot piekļūt finanšu datiem, lai gūtu pierādījumus zādzībām un korupcijai.
Turpretī Krievijas Iekšlietu ministrija uzstāj, ka Brauders, izmantojot iegūtās akcijas, centies iegūt slepenu "Gazprom" informāciju un iegūt piekļuvi uzņēmuma valdei.
2005.gadā Brauders bez paskaidrojumiem tika izraidīts no Krievijas, un tamdēļ fonds "Hermitage Capital" bija spiests pārvietot savu galveno biroju no Maskavas uz Londonu.
Magņitskis mira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas centrā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad viņš bija apvainojis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta apzagšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš mira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.
Magņitskis savulaik atklāja, ka no valsts budžeta 5,4 miljardus rubļu (93 miljonus latu) izzaguši tiesībsargājošo iestāžu līdzstrādnieki, kas atriebjoties organizējuši jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.
Aktīvisti šo gadījumu nodēvējuši par vienu no kliedzošākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā pēdējo gadu laikā, apgalvojot, ka Magņitski pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājies atmaskot.
Pēc viņa nāves šī lieta tika slēgta, bet 2011.gada augustā no jauna atvērta.
Magņitskis un Brauders jau apsūdzēti par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas 522 miljonu Krievijas rubļu (aptuveni deviņu miljonu latu) apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!