ES atceļ ieroču embargo Sīrijas nemierniekiem (16:27)  (83)

Taču neviena dalībvalsts tuvākajos mēnešos negrasās sūtīt ieročus, bažījoties, ka tas varētu apdraudēt ASV-Krievijas miera iniciatīvu.
ES vienojās atcelt embargo ieroču piegādēm nemierniekiem, taču atstāja spēkā sankcijas pret Asadu un viņa režīmu.

Lielbritānija uzskata, ka šāds solis stiprinātu mērenos spēkus opozīcijā un spiestu Sīrijas valdību nopietnāk apsvērt iesaistīšanos sarunās par politisku risinājumu.

Bet Krievija paziņojusi, ka ES lēmums tieši kaitēs izredzēm noorganizēt starptautisku miera konferenci.

"Mēs esam sarūgtināti, ka pieņemts lēmums, kas ne tikai neveicina politisku risinājumu (..), bet ir pretrunā pašas Eiropas Savienības īstenotajai politikai," paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

Viņš pārmeta ES dubultus standartus, jo tā atļāvusi piegādāt ieročus Sīrijas opozīcijai, bet ne Asada karavīriem.

Sīrijas opozīcija savukārt paudusi cerību, ka ieroču embargo atcelšana īstenosies arī dzīvē, taču vienlaikus atzinusi, ka ES lēmums pieņemts pārāk vēlu.

"Neapšaubāmi tas ir pozitīvs solis, taču mēs bažījamies, ka tas sperts pārāk vēlu, un tas ir pārāk neliels," norādīja Sīrijas Nacionālā koalīcija (SNK) - lielākā opozīcijas grupējumu savienība.

"Sīrijas tauta ir vīlusies. Tā domāja, ka demokrātijām vairāk rūp tie, kuri tiecas pēc demokrātijas," norādīja SNK pārstāvis Luajs Safi. "Mums ir jānodrošina civiliedzīvotāju, Sīrijas tautas aizsardzība. Ieroči būtu viens elements, taču mēs arī vēlētos, lai tiktu ieņemta nopietnāka pozīcija, lai būtu stingrs Eiropas Savienības lēmums."

ES Sīrijai noteiktās sankcijas, tostarp ieroču embargo, bija spēkā līdz 31.maijam. To pagarināšanai bija nepieciešams visu ES dalībvalstu vienprātīgs lēmums.

Sarunas par sankciju pagarināšanu ilga 12 stundas, kuru laikā uzskatāmi izpaudās ES dalībvalstu atšķirīgās nostājas šajā jautājumā.

Lielbritānija un Francija iestājās par ieroču embargo atcelšanu, savukārt Austrija, Zviedrija, Somija un Čehija pauda ļoti atturīgu nostāju.

Austrijas ārlietu ministrs Mihaels Špindelegers norādīja, ka ieroču nosūtīšana ir pretrunā principiem, kas raksturo Eiropu kā "miera kopienu".

Francijas amatpersonas Parīzē savukārt uzsvēra, ka šajā gadījumā runa ir par teorētisku embargo atcelšanu un līdz 1.augustam nekādi lēmumi attiecībā uz ieroču piegādēm netiks pieņemti.

Starplaikā tiks dota iespēja Krievijas-ASV ierosinātajai miera konferencei, kas domājams notiks jau nākamajā mēnesī. Starptautiskā sabiedrība cer, ka šajā konferencē piedalīsies gan Damaskas režīma, gan Sīrijas opozīcijas pārstāvji.

Nemiernieku pārstāvis Kasems Sadedins telefoniski no Sīrijas pauda neapmierinātību ar ES lēmumu.

"Kādēļ gan gaidīt līdz augustam? Kādēļ gan gaidīt vēl divus mēnešus? Lai Sīrijas tauta arī turpmāk tiktu pakļauta genocīdam?" retoriski vaicāja nemiernieku runasvīrs.

Lēmums par ieroču piegādēm Sīrijas nemierniekiem tagad ir katras atsevišķas valsts ziņā. Ministri solīja ievērot ES ieroču eksporta noteikumus un piesardzības pasākumus, lai nepieļautu ieroču nokļūšanu nepareizās rokās.

"Nevienai dalībvalstij šajā posmā nav nodoma patiešām piegādāt ieročus. (..) Diezgan daudz ieroču jau tagad nonāk nepareizās rokās. Godīgi sakot, konfliktā iesaistītajām pusēm ieroču netrūkst," atzīmēja Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timmermans.

Arī Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs uzsvēra, ka Londona pašreiz neplāno piegādāt ieročus sīriešu nemierniekiem un vēlas panākt politisku risinājumu Sīrijas konfliktam. Tomēr viņš norādīja, ka lēmums par ieroču embargo atcelšanu "sūta ļoti spēcīgu vēsti no Eiropas Asada režīmam par to, ko mēs domājam par šī režīma brutalitāti un slepkavībām un noziedzīgumu".

Sīrijas opozīcijas koalīcijas preses pārstāvis ES lēmumu nodēvēja par "patiesības mirkli", ko opozīcija gaidījusi mēnešiem ilgi.

Sīrijas konflikts ilgst jau vairāk nekā divus gadus. ANO lēš, ka tajā dzīvību zaudējuši jau aptuveni 70 000 cilvēku. Valsti pametuši 1,5 miljoni bēgļu, bet pašā Sīrijā pārvietoto personu skaits jau sasniedzis 4,25 miljonus.

Savukārt saskaņā ar Lielbritānijā bāzētās sīriešu aktīvistu organizācijas "Syrian Observatory for Human Rights" (SOHR) apkopotajiem datiem konflikts izdzēsis jau vairāk nekā 80 000 cilvēku dzīvības.

Tiek ziņots par cilvēktiesību pārkāpumiem un pastāv nopietnas aizdomas par ķīmisko ieroču izmantošanu.

Sīrijas Nacionālā koalīcija vēl nav izlēmusi, vai piedalīsies Krievijas un Maskavas ierosinātajā miera konferencē, sevišķi, ka to grasās darīt Asada režīms.

Damaska principā ir piekritusi apmeklēt konferenci, kurai jau nodēvēta par "Ženēvu 2".

Pirmās Ženēvas sarunas notika pagājušā gada jūnijā. Toreiz pasaules lielvaras vienojās par nosacījumiem Sīrijas krīzes risināšanai, paredzot pārtraukt asinsizliešanu un izveidot Sīrijā pārejas valdību, kurā būtu pārstāvēti visi sabiedrības spēki. Asadam netika pausts tiešs aicinājums atkāpties no amata.

Tomēr vienošanās neiemantoja nepieciešamo atbalstu un dzīvē netika īstenota. Šīs neveiksmes dēļ no amata atkāpās toreizējais ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumā Kofi Annans.