Maskava: Krievijas ieroči atturēs ārvalstis no intervences Sīrijā  (153)

"Mēs uzskatām šīs piegādes par stabilizējošu faktoru un ticam, ka šis solis atturēs dažus karstgalvjus apsvērt scenāriju padarīt konfliktu starptautisku, iesaistot tajā ārvalstu spēkus," paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

Rjabkovs norāda, ka līgums par raķešu piegādēm, kas tik ļoti satrauc Rietumvalstis, ir noslēgts jau pirms vairākiem gadiem. Maskava darbojas "pilnībā starptautisko likumu ietvaros", norāda Krievijas vēstnieks NATO Aleksandrs Gruško.

"Mēs nedarām neko tādu, kas varētu mainīt situāciju Sīrijā. Mēs piegādājam aizsardzības ieročus," uzsvēra Gruško.

Krievijas paziņojums ir uzskatāms par notikumu eskalāciju, uzskata BBC korespondents Libānā Džims Muirs. Ir izskanējušas spekulācijas, ka Maskava nesteidz piegādāt raķetes apmaiņā pret Izraēlas solījumu neveikt turpmākus uzlidojumus mērķiem Sīrijā, informē korespondents.

Izraēlas aizsardzības ministrs Moše Jālons iepriekš norādīja, ka Sīrijai paredzētās "S-300" raķešu sistēmas vēl atrodas Krievijā. "Es ceru, ka tās nenosūtīs, bet, ja nedod Dievs, tās nonāks Sīrijā, mēs zināsim, ko darīt," BBC citē ministra vārdus.

Krievija, kur vairākas reizes ir bloķējusi starptautiskos mēģinājumus izdarīt spiedienu uz Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu, kopā ar ASV organizē jūnijā gaidāmu Sīrijas miera konferenci.

Pirmdien pēc 12 stundu ilgām debatēm Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri vienojās nepagarināt Sīrijai noteikto ieroču embargo, atļaujot ieroču piegādes nemierniekiem, taču atstājot spēkā sankcijas pret valdību un prezidentu.

Par šo ES lēmumu sarūgtinājumu pauda Rjabkovs.

2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni  80 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm,  vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānasatbalstu.

Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.

Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.