Šomēnes kādā nomaļā salā Ziemeļu Ledus okeānā Grigorjeva vadītā ekspedīcija atrada labi saglabājušās matainā mamuta "Mammuthus primigenius" mātītes atliekas.
Mamuts miris aptuveni 60 gadu vecumā pirms 10 000 līdz 15 000 gadu, un šī ir pirmā reize, kad zinātniekiem izdevies atrast gados tik vecu mātītes eksemplāru. Bet vēl pārsteidzošāks bija atklājums, ka ķermenis ir tik labi saglabājies, ka tajā joprojām atrodamas asinis un muskuļu audi.
"Kad mēs salauzām ledu zem viņas vēdera, no turienes izplūda asinis, tās bija ļoti tumšas," atklāja Grigorjevs, kurš strādā Jakutskā bāzētajā Ziemeļaustrumu federālajā universitātē.
"Tas ir pārsteidzošākais gadījums visā manā dzīvē. Kā tās spēja saglabāties šķidrā veidā? Un muskuļu audi arī ir sarkani, svaigas gaļas krāsā," viņš piebilda.
Sevišķi labi saglabājusies mamuta ķermeņa zemākā daļa, jo tā atradusies ūdenī, kas vēlāk sasalis. Ķermeņa virsējo daļu, tostarp galvu un muguru, visticamāk, savulaik apēduši plēsoņas.
"Priekškājas un vēders ir labi saglabājušies, bet pakaļgals pārvērties par skeletu," norādīja Grigorjevs.
Šis atklājums dod jaunas cerības, ka kādudien mataino mamutu būs iespējams atkal atgriezt dzīvē, to klonējot, uzsvēra Grigorjevs, norādot, ka iepriekš atrastie mamutu ķermeņi nav saturējuši tika labi saglabājušos audus.
Pagājušajā gadā Grigorjeva universitāte parakstīja sadarbības līgumu ar Dienvidkorejas klonēšanas speciālistu Hvanu Vusuku, kura vadītajai komandai 2005.gada sākumā izdevās radīt pasaulē pirmo klonēto suni Snupiju.
Krievijas, Dienvidkorejas un ASV zinātnieki tuvāko mēnešu laikā izpētīs mamuta atliekas, kuru atrašanās vieta sabiedrībai netiek atklāta.
"Es neteikšu, kur tās glabājas, vai arī tās var tikt nozagtas," norādīja Grigorjevs.
Jau vēstīts, ka pagājušā gada nogalē Krievijas ziemeļos kāds 11 gadus vecs zēns atrada labi saglabājušās matainā mamuta atliekas, ko zinātnieki nodēvēja par "gadsimta mamutu", jo tas bija vislabāk saglabājies šāda veida atradums kopš 1901.gada.
Mamuts, kas nāves brīdī bijis 15 vai 16 gadus vecs, tika nodēvēts par Žeņu par godu zēnam, kas to atrada.
Globālās sasilšanas rezultātā zeme Krievijas ziemeļos sākusi atkust, novedot pie daudziem jauniem atradumiem mamutu pētniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!