Asads: Sīrija ir saņēmusi pirmo Krievijas raķešu kravu  (95)

"Sīrija ir saņēmusi pirmo krievu "S-300" pretgaisa aizsardzības raķešu sūtījumu," par Asada teikto Libānas laikrakstam "al-Akhbar" ziņo aģentūra "Reuters". Drīzumā Sīrija saņems vēl vairāk raķešu, teicis Asads.

Krievija iepriekš paziņoja, ka Rietumvalstu kritizētais raķešu piegādes līgums ir noslēgts pirms vairākiem gadiem un ka uzskata aizsardzības sistēmu nosūtīšanu uz Sīriju par "stabilizējošu faktoru", kas atturēs ārvalstis no intervences Sīrijā.

Damaskas uzticamā sabiedrotā Maskava ir kļuvusi izaicinošāka kopš ES nolēma nepagarināt Sīrijai noteikto ieroču embargo, dodot zaļo gaismu iespējamai nemiernieku apbruņošanai, skaidro "Reuters".

Pārtraukt raķešu piegādes Krieviju aicināja Francija, ASV un Izraēla.

Maskava norāda, ka ES lēmums par ieroču embargo atcelšanu sarežģī ASV un Krievijas kopīgās pūlēs sarīkot miera konferenci, lai opozīcijas un valdības sarunās rastu risinājumu vairāk nekā divus gadus ilgstošajam konfliktam, kura laikā nemiernieki mēģina gāzt Asada valdību.

Bažas par "S-300" raķešu piegādēm pauž ASV ciešākais sabiedrotais reģionā - Izraēla. Krievijā ražotās raķetes var sasniegt Izraēlas teritoriju un apdraudēt Telavivas komerciālo lidostu, brīdina amatpersonas.

"S-300" raķešu klātbūtne Sīrijā ievērojami apgrūtinātu Rietumvalstu mēģinājumus noteikt lidojumu aizliegumu zonu virs Sīrijas, uzskata eksperti.

Jau vēstīts, ka pirmdien pēc 12 stundu ilgām debatēm Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri vienojās nepagarināt Sīrijai noteikto ieroču embargo, atļaujot ieroču piegādes nemierniekiem, taču atstājot spēkā sankcijas pret valdību un prezidentu.

Savukārt Krievija paziņoja, ka turpinās pretgaisa aizsardzības raķešu "S-300" piegādi Sīrijas valdībai un ka ieroči atturēs ārvalstis no intervences Tuvo Austrumu valstī.

"Mēs uzskatām šīs piegādes par stabilizējošu faktoru un ticam, ka šis solis atturēs dažus karstgalvjus apsvērt scenāriju padarīt konfliktu starptautisku, iesaistot tajā ārvalstu spēkus," paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

 Maskava darbojas "pilnībā starptautisko likumu ietvaros", norāda Krievijas vēstnieks NATO Aleksandrs Gruško. "Mēs nedarām neko tādu, kas varētu mainīt situāciju Sīrijā. Mēs piegādājam aizsardzības ieročus," uzsvēra Gruško.

2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni  80 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm,  vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānasatbalstu.

Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.

Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.