Rietumvalstīm ir jāmeklē iespējas, kā atbildēt uz autoritatīvo valstu medijos izplatīto melīgo informāciju laikā, kad Vladimira Putina vadītā Krievija ar panākumiem ir atsākusi izmantot informatīvā kara metodes, portālā "EuropeanVoice" savu viedokli pauž laikraksta "The Economist" apskatnieks Edvards Lūkass.
Rietumvalstis pārāk ātri ir atteikušās no Aukstā kara laikā tik nozīmīgā ieroča – informēšanas. Ir pārtrauktas Rietumu finansētās radio pārraides lielākajā daļā Eiropas valodu, 1999. gadā beidza pastāvēt ASV Informācijas aģentūra, ar piemēriem ilustrē Lūkass. Iemesls tam bija pārliecība, ka vārda brīvība kādreiz okupētajās valstīs jau ir nostiprinājusies.
Tomēr "Rietumi pasludināja uzvaru pārāk ātri", raksta pazīstamais žurnālists, norādot, ka Krievija atkal ir ķērusies pie informatīvā kara metodēm. Maskava, tāpat kā Pekina, šai jomā iegulda milzu līdzekļus un gūst vērā ņemamus panākumus, uzsver Lūkass.
Kremlis "informācijas drošību" izceļ kā galveno konfliktu vidi starptautiskajās attiecībās un vēlas aizsargāt Krievijas informācijas telpu pret "ārvalstu uzbrukumiem", skaidro žurnālists. Tai pat laikā Maskava cenšas "iespiest" savu informāciju kaimiņvalstu iedzīvotāj apziņā un cīnās par ietekmi internetā.
Tikmēr ar informācijas kara izpēti un analīzi ar pilnu atdevi nodarbojas vien neliels skaits Eiropas izlūkošanas dienestu darbinieku, kuri ir nonākuši līdz satraucošiem secinājumiem par Krievijas mediju, valdības aģentūru un interneta vietņu darbības metodēm, brīdina Lūkass.
Iešana Kremļa pēdās, uzliekot medijiem ierobežojumus un radot īdzīgu produktu kā raidsabiedrība RT (kādreiz "Russia Today), kas daudzās valodās "lētticīgiem un garlaikotiem ļaudīm" iebaro "pret Rietumiem vērstas prokrieviskas muļķības", nebūtu pareizais ceļš, uzskata Lūkass. "Jo vairāk mēs līdzināsimies pretiniekiem, jo lielāka būs viņu uzvara," raksta autors.
Tomēr tas nevar būt par aizbildinājumu nekā nedarīšanai, akcentē Centrālās un Austrumeiropas politikas speciālists. Lūkass par apsveicamiem sauc Latvijas plānus Rīgā veidot Izcilības centru stratēģiskajā komunikācijā un NATO interesi par "stratēģisko komunikāciju".
Rietumi varētu darīt vēl vairāk, piemēram, norādīt uz nekonsekvencēm un trūkumiem mediju kanālos, ieskicē autors. Svarīgs jautājums ir informācijas politikas attiecībās ar autoritatīvajām valstīm atjaunošana, savas domas pauž Lūkass. Tagad galvenie instrumenti vairs nav radio, bet gan sociālie mediji un tādas interneta vietnes kā "Wikipedia".
Vārdu savienojums "valsts atbalstīta propaganda", protams, satrauc cilvēkus, bet vismaz ir jāuzsāk diskusija par to, kā rīkoties. "Būt pasīviem nozīmē spert pirmo soli pretī sakāvei," nobeidz Lūkass.
"European Voice" ir iknedēļas laikraksts un interneta vietne, kuras mērķis ir veicināt debates, informācijas atvērtību un progresu Eiropas Savienībā (ES).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!