Delfi foto misc. - 28254
Foto: AP/Scanpix
Ķīnas varas iestādes no cietuma atbrīvojušas pēdējo ieslodzīto, kurš notiesāts par "kontrrevolūciju" pēc Tjaņaņmiņa laukumā notikušajām demonstrācijām 1989. gadā, kuras valdība apspieda ar brutālu spēku, vēsta laikraksts "The Guardian".

No Pekinas cietuma atbrīvotajam 73 gadus vecajam Džiangam Jakvunam, kurš sirgst ar Alcheimera slimību, nav ne mājas, ne ģimenes, ne ienākumu avota, ceturtdien pavēstīja Sanfrancisko bāzēta bezpeļņas organizācija "Dui Hua".

Nākamajā otrdienā aprit 24 gadi kopš Ķīnas karavīri atklāja uguni pa pārsvarā studentu demonstrantiem, kas pieprasīja demokrātiskas pārmaiņas. Slaktiņā gāja bojā vairāki simti cilvēku.


Ķīnas Komunistiskā partija pēc tam aizliedza atklāti diskutēt par 1989. gada ceturtā jūnija notikumiem skolās, medijos un internetā.

1990. gada jūlijā Džiangam piesprieda nāvessodu ar divu gadu soda izpildes atlikšanu. Lai gan pilnīga informācija par viņa lietu nav pieejama, zināms, ka sods "kontrrevolucionāram" grozīts vairākas reizes, informē "Dui Hua".

Džiangam konstatēta "viegla garīga atpalicība" un 1993. gadā viņš pārvests uz Pekinas cietumu, kurā ir nevarīgo nodaļa.

Demokrātijas atbalsta grupa "Tjaņaņmiņa mātes" piektdien publicēja Komunistisko partiju kritizējošu eseju, kurā pārmests partijas vadībai par atteikšanos runāt par pagātnes kļūdām.

Organizācija, kurā apvienojušies Tjaņaņmiņa slaktiņā bojāgājušo tuvinieki, jau kopš 1995. gada valdībai sūta atklātas vēstules, petīcijas un aicinājumus uz dialogu. Līdz šim komunistu līderi uz šīm prasībām nav atbildējuši, skaidro "The Guardian".

"Šajos 24 garajos gados, mēs, Tjaņaņmiņa mātes, esam dziļās ciešanās. Mēs esam vaidējušas ellei līdzīgā tumsībā, cīnījušās ar gandrīz izžuvušām asarām," teikts piektdien publiskotajā esejā.

Organizācija par nevēlēšanos pārskatīt partijas vēsturi sākot ar Mao Dzeduna laika vajāšanām un badu, kritizē arī jauno Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

"Izskatās, ka Sji Djziņpina kungam kategoriski nerūp desmitiem miljonu savu tautiešu dzīvības," teikts esejā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!