ASV uz Jordāniju militāro kopīgu mācību ietvaros nosūtīs "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmu un "F-16" iznīcinātājlidmašīnas, kas valstī varētu palikt arī pēc mācību noslēguma, lai cīnītos pret Sīrijas pilsoņu kara radītajiem draudiem, par amatpersonu paziņoto vēsta telekanāls "Al Jazeera".
"Lai uzlabotu Jordānijas aizsardzības stāju un kapacitāti, daļa no šiem aktīviem pēc Jordānijas valdības lūguma var palikt [valstī] pēc mācībām," teikts ASV Centrālās pavēlniecības pirmdien izplatītajā paziņojumā par lēmumu uz Jordāniju nosūtīt bruņojumu.
Amatpersonas neatklāja, cik kaujas lidmašīnu nosūtīs uz Jordāniju un cik no tām varētu palikt Tuvo Austrumu valstī, kas robežojas ar pilsoņu kara pārņemto Sīriju.
NATO raķešu sistēmas "Patriot" pēc Ankaras lūguma jau kopš gada sākuma ir izvietotas Turcijā gar Sīrijas robežu.
Pretraķešu aizsardzības sistēmas NATO Turcijā nolēma izvietot decembrī, pēc tam, kad Sīrijas valdošā režīma spēki bija izšāvusi "Scud" raķetes, kas nokrita Turcijas robežas tuvumā un pēc valdības spēku artilērijas lādiņu nokrišanas Turcijas teritorijā oktobrī, nogalinot piecus cilvēkus.
Pirms "Patriot" piegādēm ASV brīdināja Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu nepiegādāt modernu bruņojumu Libānas šiītu grupējumam "Hezbollah", kurš tagad atklāti cīnās Damaskas pusē.
Iznīcinātājlidmašīnu un "Patriot" sistēmu iespējamā izvietošana Jordānijā veicinās spekulācijas par iespējamo ASV militāro intervenci Sīrijā, ko Vašingtona līdz šim raksturojusi kā maz iespējamu, paredz "Al Jazeera".
"Patriot" var notriekt "Scud" un citas vidēja darbības rādiusa raķetes, kas ir Sīrijas armijas rīcībā. Pentagons uz Jordāniju jau ir nosūtījis ap 200 karavīru, lai sagatavotos iespējamai militārai darbībai Sīrijā, tostarp Sīrija ķīmisko ieroču krājumu pārņemšanai, norāda "Al Jazeera".
Jau vēstīts, ka Krievija paziņoja, ka turpinās pretgaisa aizsardzības raķešu "S-300" piegādi Sīrijas valdībai un ka ieroči atturēs ārvalstis no intervences Tuvo Austrumu valstī.
2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni 80 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
