"Ir pamats ticēt", ka ķīmiskie ieroči izmantoti četros gadījumos martā un aprīlī, secināts ziņojumā. ANO izmeklēšanas komisijai gan nepietiek datu, lai nosauktu, tieši kāda veida aizliegtās vielas izmantotas, informē raidsabiedrība BBC.
"Ar pieejamiem pierādījumiem nav iespējams noteikt precīzu izmantoto ķīmisko vielu, nogādāšanas veidu un vainīgo," uzsver izmeklēšanas komisijas vadītājs Pauls Pinheiro, kura vārdus citē raidsabiedrība "Sky News".
Ziņojums balstīts liecībās, ko snieguši četros iespējamajos ķīmiskajos uzbrukumos cietušie, mediķi un no apkārtnes prom devušies bēgļi. Ziņojumā Damaska aicināta ielaist valstī ANO ekspertus ķīmisko ieroču jautājumos.
29 lappušu garajā ziņojumā par cilvēktiesību pārkāpumiem Sīrijā vēstīts arī par "jauniem brutalitātes līmeņiem", ziņo "Sky News". Sīrijas valdība un militārie komandieri ir apsūdzēti "saskaņotā pārkāpumu politikas" īstenošanā.
Jau vēstīts, ka pēdējos mēnešos ir aktivizējusies diskusija par iespējamo ķīmisko ieroču pielietošanu Sīrijas konfliktā. Diskusija ievērojami aktivizējās martā, kad izskanēja ziņas par to iespējamo izmantošanu kaujās valsts ziemeļu provincē Alepo, nogalinot vismaz 27 cilvēkus. Sīrijas valdība paziņoja, ka ķīmiskos ieročus pielietoja nemiernieki, kuri apsūdzības noliedza, nodarījumā apsūdzot pašu Damaskas režīmu.
Sīrijas valdība 20. martā oficiāli aicināja ANO izveidot neatkarīgu komisiju, lai izmeklētu Damaskas apsūdzības, ka ķīmiskos ieročus izmantojuši nemiernieki, tomēr vēlāk ANO izveidotajai komandai liegta atļauja iebraukt Sīrijā.
Aprīlī izskanēja ziņas par vēl vienu, iespējams, ķīmisko uzbrukumu Alepo. Internetā izplatītā videoierakstā un fotogrāfijās bijuši redzami cilvēki, no kuru mutēm nāk putas, bet ķermeņi raustās krampjos, kas ir galvenie zarīna gāzes saindēšanās simptomi.
Ar paziņojumu, ka ir pierādījumi tam, ka Sīrijā, iespējams, ir pielietoti ķīmiskie ieroči, nāca klajā Lielbritānija un ASV. Par iespējamo zarīna pielietošanu iepriekš ziņoja Izraēla.
Maija sākumā ANO cilvēktiesību pārkāpumu izmeklētāja Karla del Ponte intervijā Šveices radio pieļāva, ka zarīna gāzi konfliktā varētu būt pielietojuši bruņotie nemiernieki. Par šo paziņojumu skepsi pauda ASV amatpersonas.
Tiek uzskatīts, ka Sīrijas režīma rīcībā varētu būt lieli ķīmisko ieroču krājumi.
Sīrijas konflikts turpinās kopš 2011. gada marta. Tautas sacelšanās pret valdošos iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni 70 000 cilvēku. Vairāk nekā miljons sīriešu ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna. Pēc sava piedāvātā miera plāna izgāšanās, kurš paredzēja vardarbības pārtraukšanu un sarunu sākšanu starp opozīciju un valdību, savu amatu pameta ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
