Maskava nemēģina izjaukt reģionālo spēku līdzsvaru, bet uzstāj, ka ieroču pārdošana Sīrijai notiek saskaņā ar starptautiskajām normām, par Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņoto vēsta laikraksts "The Guardian".
Prezidents otrdien pavēstījis, ka Damaskas pasūtītās pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas "S-300" uz Sīriju vēl nav nogādātas.
Pagājušajā nedēļa Sīrijas prezidents Bašars al Asads paziņoja, ka pirmā raķešu krava jau ir sasniegusi valsti, bet Krievijas mediji šīs ziņas noliedza, norādot, ka modernie ieroči varētu tikt piegādāti tikai pēc vairākiem mēnešiem.
Kāds avots laikrakstam "Komersamnt" pastāstīja, ka saskaņā ar 2010. gadā noslēgtu līgumu līdz 2014. gada pavasarim Maskava Damaskai piegādās sešus "S-300" kompleksus, bet vēl vairāki mēneši būšot nepieciešami vietējās apkalpes apmācīšanai, informē "The Guardian".
Krievija, kas ir Damaskas sabiedrotā, nesen paziņoja, ka piegādās Sīrijai pretgaisa aizsardzības kompleksus, kas "stabilizēs reģionu" un atturēs rietumvalsti no iebrukuma Sīrijā.
Bažas par "S-300" raķešu piegādēm pauž ASV ciešākais sabiedrotais reģionā - Izraēla. Krievijā ražotās raķetes var sasniegt Izraēlas teritoriju un apdraudēt Telavivas komerciālo lidostu, brīdina amatpersonas. Pārtraukt raķešu piegādes Krieviju aicināja arī Francija un ASV.
"S-300" raķešu klātbūtne Sīrijā ievērojami apgrūtinātu Rietumvalstu mēģinājumus noteikt lidojumu aizliegumu zonu virs Sīrijas, uzskata eksperti.
2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni 80 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
