Sīrijas bruņoto nemiernieku galvenās vadības grupas militārais līderis paziņojis, ka viņa vīri ir gatavi cīnīties ar šiītu grupējuma "Hezbollah" biedriem Libānas teritorijā, trešdien vēsta raidsabiedrība BBC.
"Hezbollah" kaujinieki jau vairāk nekā divas nedēļas kopā ar Sīrijas valdības spēkiem karo pret nemierniekiem Kusairas pilsētā. Nemiernieku "Brīvās Sīrijas armijas" (BSA) vadītājs, ģenerālis Selims Idriss norāda, ka "Hezbollah" iebrūk Sīrijā, bet Libāna nedara neko, lai invāziju apturētu.
"Tagad Sīrijā, Kusairā, Idlibā, Alepo, Damaskā un es varu teikt visā valstī ir ļoti liels skaits "Hezbollah" kaujinieku. "Hezbollah" kaujinieki iebrūk Sīrijas teritorijā. Un ja viņi to turpina darīt, un Libānas varasiestādes nedara neko, lai apturētu viņu iešanu uz Sīriju, man šķiet, ka mums ir tiesības apkarot "Hezbollah" [Libānas] teritorijā," raidsabiedrībai BBC pastāstīja ģenerālis.
Netālu no Libānas robežas esošajai Kusairas pilsētiņai ir liela stratēģiska nozīme. To kontrolējot, valdības spēkiem ir piekļuve no galvaspilsētas uz Vidusjūras piekrasti un Tartūsas ostu. Savukārt nemierniekiem pilsētas kontrolēšana nozīmē brīvu pārvietošanos uz un no Libānas.
Trešdienas rītā Sīrijas valsts televīzija vēstīja, ka armija ir atguvusi kontroli pār visu pilsētu. Tomēr šīs ziņas nav neatkarīgi pārbaudāmas un sižetā nav rādīti kadri no pilsētas, norāda BBC.
Libānas grupējuma "Hezbollah" iesaistīšanās konfliktā vieš bažas par Sīrijas nemieru izplešanos citās reģiona valstīs. Libānā, kurā ilgus gadus ir noticis pilsoņu karš, vienmēr ir valdījusi nestabila situācija starp reliģiskajām un etniskajām grupām. Sīrijas konflikts atspoguļojas arī Libānas sabiedrībā, kur šiīti atbalsta prezidenta Bašara al Asada režīmu, bet sunnīti nemierniekus.
Sīrijas nemieru iespaidā Libānā ir notikušas sadursmes starp reliģiskajām grupām.
2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni 80 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijasun Irānasatbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
