Sīrijas armija ir atguvusi kontroli pār stratēģiski svarīgo nemiernieku kontrolēto Kusairas pilsētu Libānas pierobežā, par trešdienas rītā Sīrijas valsts televīzijas ziņoto vēsta aģentūra "Reuters".
Valdības spēki un tos atbalstošie Libānas grupējuma "Hezbollah" kaujinieki ofensīvu pret pilsētu sāka vairāk nekā pirms divām nedēļām.
"Mūsu varonīgie bruņotie spēki ir atnesuši mieru un stabilitāti visā Kusairā," paziņoja televīzija. Pārraidītajos kadros bijuši redzami karavīri, kas drupu kaudzē nostiprina Sīrijas karogu ar prezidenta Bašara al Asada fotogrāfijām.
Daudzi nemiernieki ir gājuši bojā, bet daudzi padevušies, stāsta televīzija.
Nemiernieku pārstāvis telekanālam "Al Jazeera" pavēstīja, ka ir zaudētas teritorijas, bet cīņas Kusairā joprojām turpinoties. Savukārt kāds "Hezbollah" biedrs "Reuters" atklāja, ka režīmam lojālie spēki agri no rīta sākuši negaidītu uzbrukumu un iebrukuši pilsētā.
Jau vēstīts, ka netālu no Libānas robežas esošajai pilsētiņai ir liela stratēģiska nozīme. To kontrolējot, valdības spēkiem ir piekļuve no galvaspilsētas uz Vidusjūras piekrasti un Tartūsas ostu. Savukārt nemierniekiem pilsētas kontrolēšana nozīmē brīvu pārvietošanos uz un no Libānas.
Valdībai lojālie spēki ofensīvu pret pilsētu sāka vairāk nekā pirms divām nedēļām.
2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni 80 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
