"Mēs esam ļoti nobažījušies un stingri nosodām Asada režīma uzbrukumu Kusairai," paziņoja Baltā nama pārstāvis Džeis Kārnijs. "Ir skaidrs, ka režīms viens pats nav spējīgs apstrīdēt opozīcijas kontroli pār tādu vietu kā Kusaira, un tāpēc viņi ir atkarīgi no "Hezbollah" un Irānas, lai tie izdarītu darbu viņu vietā," stāsta pārstāvis.
Pēc vairāk nekā divu nedēļu ilgas sīvas cīņas par stratēģiski svarīgo Kusairas pilsētu, trešdien Sīrijas valsts televīzija paziņoja, ka valdības spēki ir pilnībā atguvuši kontroli pār apdzīvoto vietu. Zināms, ka režīma spēku pusē Kusairā cīnās tūkstošiem Irānas atbalstītā Libānas šiiītu grupējuma "Hezbhollah" kaujinieki. Tāpat ir izskanējušas ziņas, ka Sīrijā varētu atrasties kaujinieki no Irānas.
""Hezbollah" un Irānai ir nekavējoties jāizved savi kaujinieki no Sīrijas," teikts Baltā nama paziņojumā. Abas karojošās puses ir aicinātas atļaut humānās palīdzības aģentūrām brīvi piekļūt reģionam. Starptautiskais Sarkanas Krusts ir nobažījies, ka pilsētā varētu būt pārtika, ūdens un medikamentu trūkums.
Kusaira ir gandrīz pilnībā sagrauta un to pārpildījuši Sīrijas karavīri un "Hezbollah" kaujinieki, kuri ar šāvieniem gaisā svin savu uzvaru, ziņo BBC. Pilsētas ieņemšana prasījusi neskaitāmas cilvēku dzīvības un tā nesusi neizsakāmas ciešanas pilsētas iedzīvotājiem, norādīts ASV paziņojumā.
Jau vēstīts, ka Sīrija mediji trešdien ziņoja, ka ir atgūta kontrole pār nemiernieku kontrolēto Kusairu. "Mūsu varonīgie bruņotie spēki ir atnesuši mieru un stabilitāti visā Kusairā," paziņoja televīzija. Pārraidītajos kadros bijuši redzami karavīri, kas drupu kaudzē nostiprina Sīrijas karogu ar prezidenta Bašara al Asada fotogrāfijām.
Netālu no Libānas robežas esošajai pilsētiņai ir liela stratēģiska nozīme. To kontrolējot, valdības spēkiem ir piekļuve no galvaspilsētas uz Vidusjūras piekrasti un Tartūsas ostu. Savukārt nemierniekiem pilsētas kontrolēšana nozīmē brīvu pārvietošanos uz un no Libānas.
Valdībai lojālie spēki ofensīvu pret pilsētu sāka vairāk nekā pirms divām nedēļām.
2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni 80 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
