Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja ceturtdien panākušas principiālu vienošanos pēc vairāku gadu pārtraukuma atsākt sarunas.
Phenjana ceturtdien ierosināja Seulai rīkot sarunas par plašu jautājumu loku, tostarp aprīlī slēgto Kesonas industriālo kompleksu.
Dienvidkoreja uz Ziemeļkorejas ierosinājumu ceturtdien atbildējusi neierasti ātri, aicinot 12.jūnijā Seulā rīkot ministru līmeņa sarunas un mudinot kaimiņvalsti no piektdienas atjaunot saziņu pa vairākiem sakaru kanāliem, kuru izmantošana, saspīlējumam pieaugot, tika pārtraukta.
"Es ceru, ka dialogs nodrošinās iespēju Dienvidiem un Ziemeļkorejai uzlabot attiecības, balstoties uz abpusēju uzticību," pavēstīja Dienvidkorejas apvienošanās ministrs Rjo Kihljē.
Ziemeļkorejas sabiedrotā Ķīna paudusi gandarījumu par abu valstu apņēmību atsākt sarunas.
Arī analītiķi Ziemeļkorejas ierosinājumu sākt oficiālas sarunas vērtē atzinīgi, tomēr aicinājuši būt uzmanīgiem, jo gaidāmā sarunu dienaskārtība var izrādīties pārāk smaga dialoga sākumam.
"Es domāju, ka šis ir Ziemeļkorejas mēģinājums uzņemties iniciatīvu, bet ir pāragri teikt, vai priekšlikums novedīs pie patiesa dialoga," norādīja Ziemeļkorejas studiju universitātes speciālists Seulā Jans Mudžins.
Ziemeļkoreja ierosinājusi sarunās apspriest jautājumu par Kesonas kompleksu, kas tika slēgts aprīlī, saasinoties militārajai spriedzei Phenjanas un Seulas starpā.
Phenjana ierosinājusi apspriest arī iespēju atsākt organizēt valsts robežas šķirto tuvinieku tikšanos abām valstīm kopīgi piederošajā Kumganas kalnu kūrortā un citus "humānos jautājumus, ja nepieciešams".
Jau ziņots, ka Kesonas kompleksu, kas atrodas Ziemeļkorejā aptuveni desmit kilometrus no demarkācijas līnijas, kura nodala abas valstis, abas valstis dibināja 2004.gadā un tas kļuva par simbolu Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas sadarbībai.
Oficiālā saziņa Seulas un Phenjanas starpā iesaldēta jau kopš 2010.gada, kad Pennjondo apvidū tika nogremdēts Dienvidkorejas karakuģis "Cheonan", laupot 46 jūrnieku dzīvību. Seula kuģa nogremdēšanā vainoja Phenjanu. Vēlāk tajā pat gadā Ziemeļkorejas artilērija apšaudīja netālo Jonpjonas salu, nogalinot četrus cilvēkus.
Savukārt pēdējā laikā spriedze Korejas pussalā pakāpeniski pieauga, kopš Ziemeļkoreja decembrī izmēģināja tāla darbības rādiusa raķeti, bet februārī veica savu trešo kodolizmēģinājumu. Saspīlējumam pieaugot, Phenjana teju vai ik dienu izteica draudus Dienvidkorejai un ASV.
Pēdējās nedēļās saspīlējums Korejas pussalā gan ir būtiski mazinājies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
