Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu svētdien no jauna apliecināja savu atbalstu palestīniešu valsts izveidošanas idejai. Ar šiem spriedumiem premjers nācis klajā dažas dienas pēc tam, kad viņa kabineta aizsardzības ministra vietnieks bija paudis pārliecību, ka valdība divu valstu atrisinājuma plānu neatbalstīs.
Runājot valdības sēdes sākumā, Netanjahu, kurš vēl 2009.gadā deklarēja atbalstu divu valstu atrisinājumam, sacīja, ka viņš un ASV valsts sekretārs Džons Kerijs kopā "mēģinās gūt progresu centienos atsākt sarunas ar palestīniešiem ar mērķi panākt vienošanos".
"Šī vienošanās būs balstīta demilitarizētā palestīniešu valstī, kas atzīst ebreju valsti, un noteiktos drošības pasākumos, kas balstīsies Izraēlas Aizsardzības spēkos," sacīja premjers.
Tikai pirms dažām dienām aizsardzības ministra vietnieks Denijs Danons, kurš arī ir Netanjahu partijas "Likud" biedrs, noraidīja viedokli, ka valdība pret miera līguma panākšanas iespēju, kura rezultātā tiktu izveidota palestīniešu valsts, izturētos nopietni.
"Valdībā nav bijušas diskusijas, lēmuma vai balsojuma par divu valstu atrisinājumu," intervijā, kas ceturtdien parādījās tīmekļa medijā "The Times of Israel", norādīja ministra vietnieks.
Ja par to notiktu balsojums, "vairums "Likud" ministru, kā arī partija "Ebreju māja" būtu pret to", sacīja Danons.
"Šodien mēs pret to necīnāmies, bet, ja būs centieni gūt atbalstu divu valstu atrisinājumam, būs spēki, kas tos bloķēs partijā un valdībā," viņš paredzēja.
"Šodien nav partnera, nav sarunu, tomēr ir diskusijas. Tās vairāk ir akadēmiskas diskusijas." Netanjahu "zina, ka tuvākajā laikā nav iespējams" izveidot palestīniešu valsti, norādīja ministra vietnieks.
Kaut arī Netanjahu tieši neminējā Danona spriedumus, kas svētdien plaši tiek atspoguļoti presē, premjers uzsvēra, ka viņa valdībai ir jābūt vienotai.
"Lai panāktu, ka valdība stājas pretī šiem un citiem izaicinājumiem, tai ir jāstrādā kā vienai vienībai," uzsvēra Netanjahu.
Jau ziņots, ka palestīnieši atsakās atgriezties pie sarunu galda, kamēr Izraēla turpina kolonistu apmetņu būvniecību okupētajā Rietumkrastā un anektētajā Austrumjeruzalemē. Savukārt Izraēla noraida palestīniešu izvirzītos "priekšnosacījumus".
Vēl līdz sarunu izjukšanai 2010.gada septembrī pusēm nebija izdevies panākt nekādu vērā ņemamu progresu nevienā no svarīgākajiem jautājumiem - nedz par Jeruzalemes statusu, nedz par palestīniešu valsts robežām, nedz par palestīniešu bēgļu likteni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!