Vairums amerikāņu atbalsta ASV izlūkdienestu izmantotās datu iegūšanas metodes, tostarp telefonsarunu noklausīšanos un izsekošanu internetā, ja šādi iespējams novērst uzbrukumus, secināts pirmdien publiskotajā sabiedriskās domas aptaujā.
Lai gan šim jautājumam pēdējā laikā pievērsta pastiprināta mediju uzmanība, paši amerikāņi pret sava privātuma ierobežošanu nacionālās drošības interesēs neiebilst.
56% apjautāto amerikāņu pauduši uzskatu, ka, viņuprāt, ir pieņemami, ka ASV Nacionālā drošības aģentūra (NSA) saskaņā ar slepeniem tiesas rīkojumiem piekļūst miljoniem amerikāņu telefonsarunu ierakstiem. Pretējās domās ir 41% respondentu.
Tikmēr 45% uzskata, ka izlūkdienestiem jābūt plašākām pilnvarām un jāuzrauga arī norises internetā, ja tādējādi iespējams novērst līdzīgus teroraktus, kāds tika pieredzēts 2001.gada 11.septembrī. Pretējās domās šajā jautājumā ir 52% amerikāņu.
Jau ziņots, ka informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām laikrakstam "The Guardian" nodevis bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) tehniskais darbinieks Edvards Snoudens.
29 gadus vecais Snoudens šobrīd strādā uzņēmumā "Booz Allen Hamilton".
Pats Snoudens izdevumam atzinis: "Es nevēlos dzīvot tādā sabiedrībā, kur notiek šādas lietas (..). Es nevēlos dzīvot pasaulē, kur viss, ko es daru un saku, tiek ierakstīts."
"The Guardian" norāda, ka savu informācijas avotu avīze atklājusi pēc paša Snoudena lūguma.
"The Guardian" raksts par spiegu aģentūras veikto masveida telefonsarunu noklausīšanos izsauca plašu rezonansi. Pirmo reizi šī informācija izskanēja trešdienas vakarā, kad "The Guardian" ziņoja, ka slepena ASV tiesa uzdevusi telekomunikāciju uzņēmumam "Verizon" nodot NSA miljoniem telefonsarunu ierakstu "metadatus".
"Metadati" satur informāciju par abu sarunas partneru telefona numuriem, sarunas ilgumu, laiku, datumu un vietu.
Savukārt vairāki citi laikraksti pēcāk ziņojuši par NSA programmu, kas ļauj tai ar tādu uzņēmumu kā "Google" un "Microsoft" starpniecību piekļūt ārzemnieku e-pastiem, kā arī citiem datiem.
Laikraksti "The Washington Post" un "The Guardian" ziņoja, ka NSA ielauzusies interneta gigantu - tostarp "Microsoft", "Google", "Facebook" un "Apple" - serveros, lai iegūtu videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastu saraksti.
NSA programma, kurai dots nosaukums PRISM, tika izveidota 2007.gadā un kopš tā laika ir ievērojami paplašinājusies, kļūstot par produktīvāko avotu slepenajiem izlūkošanas ziņojumiem, kas ik dienu tiek iesniegti personīgi prezidentam.
PRISM dod iespēju NSA un ASV Federālajam Izmeklēšanas birojam (FIB) sekot līdzi personas klātbūtnei globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus.
Sabiedrībā šī programma, visticamāk, izsauks pretrunīgus vērtējumus, tomēr kāda augsta ASV administrācijas amatpersona norādīja, kā tā ir saskaņota ar Kongresu un to uzrauga Ārējās izlūkošanas uzraudzības tiesa (FISC).
"Tā ietver plašas procedūras, ko specifiski apstiprinājusi tiesa", lai nodrošinātu, ka novērošanai tiek pakļautas tikai personas ārpus Savienotajām Valstīm, norādīja anonīmais avots, piebilstot, ka tādejādi tiek līdz minimumam samazināta iespēja, ka var tikt iegūta, saglabāta un izplatīta nejauši iegūta informācija par ASV pilsoņiem un iedzīvotājiem.
Mediji vēsta, ka interneta kompānijas, kuru serveri novēroti, labprātīgi sadarbojušās, tomēr vairums uzņēmumu apgalvo, ka neko par to nav zinājuši.
Anonīmā ASV administrācijas amatpersona aizstāvēja programmu, sakot, ka tā sniedz svarīgu un vērtīgu informāciju un tiek izmantota, lai pasargātu Savienotās Valstis no daudziem un dažādiem draudiem.
Savieto Valstu Nacionālā Izlūkdienesta direktors Džeimss Klepers sestdien pauda pārliecību, ka mediji rīkojušies "neapdomīgi", nododot atklātībai informāciju par ASV izlūkdienestu datu iegūšanas programmām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
