Krievijas prezidents Vladimirs Putins, otrdien tiekoties ar telekanāla "Russia Today" darbiniekiem, apliecināja gatavību atjaunot normālas attiecības ar Gruziju, kas kopš 2008.gada kara faktiski ir sarautas.
"Kas attiecas uz Gruzijas jaunās valdības lēmumu piedalīties [Soču] Olimpiādē, spert pretī citus soļus - mēs tos redzam, mēs esam spējīgi tos novērtēt. Mēs uz tiem atbildam. (..) Mēs esam gatavi sadarbībai ar Gruziju. Mēs vēlamies ar to atjaunot attiecības. Mēs pret Gruziju izturamies ļoti silti," sacīja Putins.
Tomēr attiecību normalizācija nenozīmē Maskavas atteikšanos no Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšanas, norādīja Krievijas prezidents.
Maskava atzina Gruzijas separātisko teritoriju neatkarību pēc 2008.gada kara, kas Gruzijas un Krievijas starpā izraisījās Dienvidosetijas dēļ.
"Es uzskatu, ka pašreizējais [Gruzijas] prezidents [Mihails Saakašvili] pieļāva lielu kļūdu, un domāju, ka to nenoliegs. Es viņam sacīju: "Mihail Nikolajevič, visu, ko vien var vēlēties, tikai nenovediet līdz asinsizliešanai. Bet viss, diemžēl, beidzās ar karu," sacīja Putins.
"Kā reakcija uz šo notikumu, Krievija spēra to soli, kas noveda pie Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarības atzīšanas. Un es nespēju iztēloties soli atpakaļ. Bet Gruzijai tā zināmā mērā ir sarkanā līnija, kuru Gruzija arī nevar pārkāpt, jo tā, kā uzskata pati Gruzija, cīnās par teritoriālo veselumu," skaidroja prezidents.
Gruzijas vadībai nepietika "pacietības un valstiskās gudrības, lai vienotas valsts ietvaros izveidotu attiecības ar Dienvidosetiju un Abhāziju. Bet, diemžēl, tas nesanāca," konstatēja Putins.
Attiecību uzlabošana Krievijas un Gruzijas specdienestu starpā ar mērķi pretdarboties terorismam varētu pietuvināt vīzu režīma atcelšanu abu valstu starpā, norādīja prezidents.
"No Gruzijas teritorijas pie mums Kaukāzā pastāvīgi iefiltrējas teroristiskie elementi. Un tās nepatīkamās epizodes, kas bija saistītas ar triecieniem Gruzijas teritorijā, ir skaidrojamas ar to, ka mēs vērsām triecienus nevis vienkārši Gruzijas teritorijai, bet bandītiskajiem formējumiem, kas pienāca Sočiem 30 kilometru atstatumā. Lūk, līdz kam nonācis," uzsvēra Putins.
Tostarp Gruzijas ārlietu ministre Maija Pandžikidze otrdien paziņoja, ka Gruzija nesaskata progresa perspektīvas jautājumā par diplomātisko attiecību atjaunošanu ar Krieviju.
Nevar būt runas par diplomātisko attiecību atjaunošanu ar Krieviju, "kamēr Gruzijas teritorijas paliks okupētas", ministre sacīja žurnālistiem.
Jaunu spriedzi Maskavas un Tbilisi attiecībās pēdējā mēneša laikā ienesis arī tas, ka Krievija uz demarkācijas līnijas, kas Dienvidosetiju šķir no pārējās Gruzijas, sākusi būvēt robežnožogojumu.
Dzeloņstiepļu nožogojuma būve izsaukusi Tbilisi sašutumu un arī starptautiskās sabiedrības kritiku.
Nožogojuma būvniecība uz Dienvidosetijas robežas ar pārējo Gruziju ir starptautisko tiesību un pamiera līguma pārkāpums, šomēnes apliecināja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Viņš arī mudināja Krieviju ievērot tās starptautiskās saistības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!