Francija trešdien mudināja starptautisko sabiedrību apturēt Sīrijas karaspēka tālāku virzīšanos uz stratēģiski svarīgo valsts ziemeļdaļas pilsētu Alepo, kuras vairākus rajonus kontrolē nemiernieki.
Pēc citas stratēģiski svarīgas pilsētas - Kusairas - atkarošanas Libānas pierobežā Sīrijas karaspēks tagad uzmanību koncentrējis uz Alepo un turpina gūt panākumus kaujās pret bruņoto opozīciju.
"Mums ir jāaptur šī virzīšanās uz Alepo. Tas ir [Libānas šiītu kustības] "Hizbollah" un irāņu nākamais mērķis," telekanāla "France 2" ēterā sacīja Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss.
"Mums ir jāatjauno lietu līdzsvars, jo pēdējo dažu nedēļu laikā [Sīrijas prezidenta] Bašara al Asada karaspēks un īpaši "Hizbollah" un irāņi ar Krievijas ieročiem ir guvuši nozīmīgus panākumus."
Kā Sīrijas valdības karaspēks un tā sabiedrotie būtu apturami, ministrs neatklāja.
Otrdien Francijas Ārlietu ministrija brīdināja, ka Sīrijas konflikts patlaban atrodas "pagrieziena punktā".
"Kas mums būtu šajā situācijā jādara, lai nostiprinātu opozīcijas bruņotos spēkus? Mums ir bijušas šīs diskusijas ar mūsu partneriem - ar amerikāņiem, ar saūdarābiem, ar turkiem, ar daudziem citiem," sacīja ministrijas preses pārstāvis Filips Laljo. "Mēs nevaram pamest opozīciju pašreizējā stāvoklī."
Eiropas Savienība, pakļaujoties Londonas un Parīzes spiedienam, maijā nepagarināja Sīrijas ieroču embargo, un atsevišķas dalībvalstis no 1.augusta drīkstēs piegādāt ieročus nemierniekiem.
Fabiuss sacīja, ka Francija vēl nav izlēmusi, ko tā darīs pēc 1.augusta.
"Bašars necilvēcīgā kārtā ir pielietojis ķīmiskos ieročus. Mums viņš ir jāaptur, jo, ja reģionā nenotiks līdzsvara atjaunošana, Ženēvā nenotiks miera konference, jo opozīcija atsakās ierasties," sacīja ministrs.
Damaska rietumvalstu apsūdzības un pieņēmumus, ka valdības karaspēks būtu izmantojis ķīmiskos ieročus, kategoriski noraida, un ķīmisko ieroču pielietošanā, cita starpā arī martā Alepo apkaimē, apsūdz opozīciju. Arī ANO cilvēktiesību pārkāpumu izmeklētāja Karla del Ponte maijā norādīja, ka atbilstoši viņai zināmajām liecībām Sīrijas konfliktā tieši nemiernieki ir izmantojuši ķīmiskos ieročus, konkrēti - zarīnu.
Centieniem panākt, ka ANO inspektori iesaistās apsūdzību izmeklēšanā, nav bijis sekmju.
Lielākā nemiernieku grupējuma - Brīvās Sīrijas armijas - Augstākās kara padomes vadītājs Salims Idriss paziņojis, ka opozīcija negrasās piedalīties starptautiskajā Sīrijas konflikta politiskā noregulējuma konferencē - forumā "Ženēva 2" -, ja opozīcija nesaņems jaunu ieroču un munīcijas partiju, vēl sestdien vēstīja laikraksts "The New York Times".
Savukārt Sīrijas valdība piekritusi apmeklēt Vašingtonas un Maskavas rosināto miera konferenci.
Sākotnēji tika cerēts, ka konference "Ženēva 2" varēs notikt jau jūnijā, bet tagad tiek prognozēts, kas šis pasākums varētu notikt ne ātrāk kā jūlijā.
Pirmās Ženēvas sarunas notika pagājušā gada jūnijā. Toreiz pasaules lielvaras vienojās par nosacījumiem Sīrijas krīzes risināšanai, paredzot pārtraukt asinsizliešanu un izveidot Sīrijā pārejas valdību, kurā būtu pārstāvēti visi sabiedrības spēki. Prezidentam Bašaram al Asadam netika pausts tiešs aicinājums atkāpties no amata.
Tomēr vienošanās neiemantoja nepieciešamo atbalstu un dzīvē netika īstenota.
Sīrijas konflikts ilgst jau vairāk nekā divus gadus, un tajā dzīvību zaudējuši jau aptuveni 94 000 cilvēku.
Tiek ziņots par cilvēktiesību pārkāpumiem, ko pastrādājuši kā režīma spēki, tā nemiernieki, kā arī pastāv nopietns pamats domāt, ka kaujās vairākkārt izmantoti ķīmiskie ieroči.