Sīrijas pilsoņu karā bojāgājušo cilvēku skaits aprīļa beigās ir sasniedzis vismaz 93 000, bet patiesais jau trešo gadu notiekošā konflikta upuru skaits varētu būt daudz lielāks, ceturtdien paziņoja ANO cilvēktiesību birojs.
Vidēji kopš pagājušā gada jūlija mēnesī Sīrijā bojā gājuši 5000 cilvēku, bet kopš novembra lielākas upuru skaits ir Damaskas un Alepo reģionos, liecina pēdējie ANO ievāktie dati par dokumentētajiem nāves gadījumiem.
"Mēnesi pēc mēneša ļoti augstais nogalināšanas rādītājs atspoguļo krasi pasliktinošos situāciju pēdējā gada laikā," paziņojumā pauž ANO Augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Navi Pilleja.
Jaunākie dati iegūti analizējot informāciju no astoņiem avotiem, to skaitā Sīrijas valdības un Londonā bāzētās "Sīrijas Cilvēktiesību observatorijas". Apkopojumā fiksēti tikai tie nāves gadījumi, kad ir zināms upura vārds, nāves vieta un laiks.
"Tāpat ir labi dokumentēti gadījumi par bērnu spīdzināšanu un nogalināšanu, un veselu ģimeņu, tai skaitā mazuļu, noslaktēšanu. Kopā ar postoši lielajiem nāves rādītājiem tas ir atgādinājums, cik ļauns ir kļuvis šis konflikts," stāsta Pilleja.
Kopš konflikta sākuma 2011. gadā Sīrijā ir gājuši bojā tūkstošiem bērnu, abas karojošās puses zēnus un meitenes izmanto kā "pašnāvniekus spridzinātājus un dzīvos vairogus", atsaucoties uz ANO ziņojumu par bērniem bruņotajos konfliktos, vēsta raidsabiedrība BBC.
2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni 80 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānasatbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
