Irānā notiek prezidenta vēlēšanas  (9)

Līdzšinējais prezidents Mahmuds Ahmadinedžads saskaņā ar konstitūciju nevar pretendēt uz trešo pilnvaru termiņu.

Vēlēšanās piektdien var piedalīties vairāk nekā 50,5 miljoni balsstiesīgo.

Vēlēšanu iecirkņi tika atvērti plkst.8 (plkst.6.30 pēc Latvijas laika), un tie tiks slēgti pēc desmit stundām. Taču gadījumā, ja būs liela vēlētāju aktivitāte, vēlēšanu iecirkņi darbu varētu turpināt līdz pat pusnaktij.

Uz Irānas prezidenta amatu pretendē seši kandidāti.

Ja neviens kandidāts nespēs piektdien izcīnīt vismaz 50,1% balsu, pēc nedēļas tiks rīkota vēlēšanu otrā kārta.

Sākotnējie vēlēšanu rezultāti tiek gaidīti sestdien.

Par vienu no galvenajiem pretendentiem uz Irānas prezidenta amatu tiek uzskatīts reformistu virzītais mērenais garīdznieks Hasans Ruhani, kuram saskaņā ar analītiķu prognozēm ir reālas izredzes iekļūt otrajā kārtā.

Tikmēr konservatīvos vēlēšanās pārstāv pieci kandidāti, no kuriem reālas izredzes uzvarēt vai iekļūt otrajā kārtā ir trim pretendentiem - bijušajam ārlietu ministram Ali Akbaram Velajati, Teherānas mēram Muhamedam Bakeram Kalibafam, kā arī Irānas galvenajam pārstāvim sarunās par kodolprogrammu Saīdam Džalili.

No minētajiem tikai Džalili iestājas par pieturēšanos pie līdzšinējās ideoloģijas valsts ārpolitikā.

Pārējie divi konservatīvo kandidāti solījuši nekad neatteikties no daudz peltās Irānas kodolprogrammas, taču izteikuši asu kritiku Džalili neelastīgajai nostājai sarunās ar rietumvalstīm.

Velajati norādījis, ka viņa ārpolitikas mērķis būs uzlabot Irānas attiecības ar citām valstīm, kā arī risināt sarunas ar pasaules lielvarām.

Tikmēr Kalibafs solījis pilnīgu uzticību Irānas augstākajam līderim ajatollam Ali Hamenei un pārmetis Ruhani piekāpību Rietumiem.

2003.gadā, kad Ruhani bija Irānas galvenais pārstāvis sarunās par kodolprogrammu, Teherāna piekrita apturēt urāna bagātināšanu. Tā tika atsākta 2005.gadā, kad Ahmadinedžads kļuva par prezidentu.

Tomēr, tā kā Irānā nav uzticamu sabiedriskās domas aptauju, par iespējamiem favorītiem ir grūti spriest.

Gan reformisti, gan konservatīvie aicinājuši vēlētājus būt aktīviem un doties pie balsošanas urnām.

"Baumas, ka prezidents jau ir izraudzīts, ir meli," paziņojis Ruhani. "Republikas prezidentu ievēl tauta."

Gan reformistiem, gan konservatīvajiem būs ļoti svarīgi piektdien mobilizēt tos vēlētājus, kuri piedalījās protestos pēc 2009.gada vēlēšanām.

2009. gadā pēc Ahmadinedžada atkārtotas ievēlēšanas prezidenta amatā Irānu pāršalca plaši protesti, demonstrantiem norādot, ka vēlēšanu rezultāti tikuši viltoti. Varasiestādes tolaik asi vērsās pret protestētājiem.

Nemieros dzīvību zaudēja vairāki cilvēki, bet simtiem tika arestēti.
Reformistu kandidāti, kuri zaudēja 2009. gada vēlēšanās, šobrīd joprojām atrodas mājas arestā.

Piektdienas vēlēšanas neuzraudzīs ārvalstu novērotāji, un izskanējis satraukums, ka mediji priekšvēlēšanu laikā nav bijuši objektīvi.
Slēgti daudzi reformistu laikraksti, ierobežota piekļuve internetam un ārvalstu medijiem, aizturēti žurnālisti un aktīvisti.

Iespēja startēt vēlēšanās tika liegta 678 kandidātiem, tostarp mērenajam eksprezidentam Akbaram Hašemi Rafsandžani.

Priekšvēlēšanu kampaņā galvenokārt dominēja divi jautājumi - pretrunīgi vērtētās Irānas kodolprogrammas ambīcijas un starptautisko sankciju izraisītās ekonomikas grūtības.

Inflācija Irānā pārsniegusi 30% atzīmi, nacionālā valūta - riāls - zaudējusi teju 70% vērtības, un pieaug bezdarba līmenis.

Irānas kodolprogramma jau gadiem ilgi satrauc Rietumus un Izraēlu, kas tur Teherānu aizdomās par mēģinājumu radīt kodolieročus. Savukārt Irāna apgalvo, ka tās kodolprogramma domāta tikai un vienīgi civiliem mērķiem.
Tomēr nedz ASV, nedz Izraēla nav izslēgusi militāra uzbrukuma iespējamību pret Irānas kodolobjektiem.

Turklāt pēdējā laikā pieaugusi arī spriedze reģionā, jo Irāna atbalsta daudz pelto Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu.