ASV piekritušas dalīties informācijā ar Eiropas Savienību (ES) par savu izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, kas izpelnījušās pretrunīgus vērtējumus gan pašu mājās, gan ārvalstīs, piektdien paziņojušas ES amatpersonas.
Par šādu soli Dublinā vienojās ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malstrēma, ES tieslietu komisāre Vivjena Redinga un ASV ģenerālprokurors Ēriks Holders.
ES un ASV vienojušās izveidot "transatlantisku ekspertu grupu, lai saņemtu vairāk informācijas par [ASV datu iegūšanas programmu] PRISM un aplūkotu aizsardzības pasākumus," tviterī norādījusi Malstrēma. Sīkāku informāciju par šo vienošanos komisāre nav sniegusi.
Savukārt kāds avots ES atklāja, ka Savienotās Valstis ir sniegušas Briselei sīkāku informāciju par PRISM un novērošanas shēmas tiesiskajiem aspektiem.
ES veselības komisārs Tonio Borgs jau otrdien paziņoja, ka ES piektdien sarunās ar ASV centīsies no Savienotajām Valstīm panākt garantijas attiecībā uz ES pilsoņu privātuma tiesību un datu aizsardzības ievērošanu.
Komisārs norādīja, ka ASV spiegošanas programmas, par kurām pirmie vēstīja laikraksti "The Guardian" un "The Washington Post", "potenciāli apdraud ES pilsoņu pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un datu aizsardzību".
Informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām laikrakstam "The Guardian" nodeva bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) tehniskais darbinieks Edvards Snoudens.
ASV Nacionālās drošības aģentūras (NSA) programma PRISM tika izveidota 2007.gadā un kopš tā laika ir ievērojami paplašinājusies.
PRISM dod iespēju NSA un ASV Federālajam Izmeklēšanas birojam (FIB) sekot līdzi personas klātbūtnei globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus. Tiek veikta arī telefonsarunu noklausīšanās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
