Jebkurš mēģinājums noteikt lidojumu aizlieguma zonu virs Sīrijas, izmantojot Jordānija izvietotās ASV kaujas lidmašīnas un raķetes, būs starptautisko likumu pārkāpums, sestdien brīdina Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs (attēlā).
"Rietumu medijos ir noplūdusi informācija par nopietnu lemšanu noteikt lidojumu aizlieguma zonu virs Sīrijas, izvietojot Jordānijā "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmas un "F-16" iznīcinātājus," konferencē Maskavā Lavrova teikto citē raidsabiedrība BBC.
"Nav jābūt lielam ekspertam, lai saprastu, ka tas pārkāpj starptautiskos likumus," uzsvēra ministrs.
ASV jūnija sākumā paziņoja, ka uz Sīrijas kaimiņvalsti Jordāniju pārvietos "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmas un kaujas lidmašīnas "F-16". Oficiāli bruņojums Jordānijā nogādāts militāro mācību ietvaros, bet ASV amatpersonas jau iepriekš atzina, ka vajadzības gadījumā tas Tuvajos Austrumos varētu palikt ilgāk.
Krievija, kas ir uzticama Sīrijas valdošā režīma sabiedrotā, stingri iestājas pret militāru iejaukšanos pilsoņu karā, kas turpinās jau kopš 2011. gada pavasara un ir laupījis vismaz 93 000 dzīvību.
Baumas par to, ka ASV apsver iespēju virs Sīrijas noteikt lidojumu aizlieguma zonu, lai palīdzētu nemierniekiem, kuri cenšas gāzt prezidentu Bašaru al Asadu, medijos parādījās piektdien - pēc ASV paziņojuma, ka Sīrijas režīms ir pārkāpis "Sarkano līniju". Baltais nams norādīja, ka sniegs nemierniekiem "militāru atbalstu".
Lavrovs sestdien atkārtoja Krievijas nostāju, ka ASV sniegtie pierādījumi par to, kas Asada režīms ir pielietojis ķīmiskos ieročus, tādejādi pārkāpjot Vašingtonas noteikto "sarkano līniju", nav uzticami un neatbilst Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas kritērijiem.
ASV paziņojums nāca klajā laikā, kad arvien pieaug bažas, ka Asada spēki ar Libānas šiītu grupējuma "Hezbollah" un Irānas palīdzību varētu nemierniekus sakaut. Pagājušajā nedēļā valdība nemierniekiem atkaroja stratēģiski svarīgo Kusairas pilsētu, bet nākamais režīma spēku mērķis varētu būt ziemeļu pilsēta Alepo.
Trešdien apturēt Asada spēkus pirms tie ir ieņēmuši Alepo, aicināja Francija.
2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir vismaz 93 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!