ASV Sīrijas kaimiņvalstī Jordānijā paturēs pretgaisa aizsardzības sistēmas „Patriot” un iznīcinātājlidmašīnas „F-16”, kuras Tuvo Austrumu valstī nogādātas militāro mācību ietvaros. Par Pentagona paziņojumu, kas vieš aizdomas, ka virs Sīrijas varētu tikt noteikta lidojumu aizliegumu zona, vēsta raidsabiedrība BBC.
Pentagona pārstāvis Džordžs Litls skaidro, ka ASV novērtē „ilglaicīgās partnerattiecības" ar Jordāniju un ir „apņēmušās to aizsargāt". Pārējais ASV militārais personāls, kas ieradies uz kopīgajām militārajām mācībām, Jordāniju pametīšot nākamajā nedēļā.
ASV jau jūnija sākumā paziņoja, ka uz militārajām mācībām Jordānijā nosūtītais bruņojums tur varētu palikt arī pēc vingrinājuma beigām. Runas par iespējamo lidojumu aizlieguma zonas noteikšanu virs Sīrijas, lai palīdzētu bruņotajiem nemierniekiem, kas jau divus gadus cenšas gāzts prezidenta Bašara al Asada valdību, aktivizējās pēc Vašingtonas paziņojuma, ka tā nemierniekiem sniegs "militāro atbalstu".
ASV paziņojumi un medijos noplūdusī informācija par to, ka amatpersonas apsver iespēju kontrolēt Sīrijas gaisa telpu, saniknoja Damaskas sabiedroto Krieviju. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sestdien brīdināja, ka Jebkurš mēģinājums noteikt lidojumu aizlieguma zonu virs Sīrijas, izmantojot Jordānija izvietotās ASV kaujas lidmašīnas un raķetes, būs starptautisko likumu pārkāpums. Ministrs arī norādīja, ka ASV sniegtie pierādījumi par to, ka Asada spēki pielietojuši ķīmiskos ieročus, nav uzticami.
ASV paziņojums par Vašingtonas noteiktās „sarkanās līnijas" pārkāpšanu nāca klajā laikā, kad arvien pieaug bažas, ka Asada spēki ar Libānas šiītu grupējuma "Hezbollah" un Irānas palīdzību varētu nemierniekus sakaut. Pagājušajā nedēļā valdība nemierniekiem atkaroja stratēģiski svarīgo Kusairas pilsētu, bet nākamais režīma spēku mērķis varētu būt ziemeļu pilsēta Alepo.
Trešdien apturēt Asada spēkus pirms tie ir ieņēmuši Alepo, aicināja Francija.
2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir vismaz 93 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānasatbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
