Asanžs arī turpmāk turpinās dzīvot Ekvadoras vēstniecībā Londonā  (13)

Patino pirmdien Londonā tikās ar savu Lielbritānijas kolēģi Viljamu Heigu, tikšanās laikā apspriežot jautājumu par Asanžu, kurš jau gandrīz gadu mitinās Ekvadoras vēstniecībā Londonā. Tikšanās reizē Patino pavēstīja, ka arī turpmāk dos patvērumu vajātajam Asanžam, kuru tiesāt vēlas gan ASV, gan Zviedrija.

"Ekvadoras valdība turpinās nodrošināt viņa [Asanža] aizsardzību, dosim viņam patvērumu mūsu valstī, lai garantētu drošību viņa dzīvībai un brīvībai," tikšanās laikā ar tulka palīdzību sacījis Patino. Ekvadoras valdība uzskata, ka situācija nav mainījusies un joprojām pastāv tie paši iemesli, kuru dēļ iepriekš Asanžam piešķirts patvērums.

Jau vēstīts, ka Asanžs Ekvadoras vēstniecībā Londonā atrodas kopš 2012.gada 19. jūnija, kad, pārkāpjot mājas aresta nosacījumus, iegāja vēstniecībā un lūdza Ekvadoras politisko patvērumu. Piecas dienas pirms tam Lielbritānijas Augstākā tiesa noraidīja Asanža pārsūdzību lēmumam par viņa izdošanu Zviedrijai.

Ekvadoras ārlietu ministrs Rikardo Patino 16. augustā paziņoja, ka Lielbritānija ir rakstveidā draudējusi iebrukt Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai apcietinātu tur esošo Asanžu. Drīz pēc tam Ekvadora piekrita Asanžam dot politisko patvērumu.

Zviedrija 2010.gada 18.novembrī izdeva starptautisku orderi Asanža aizturēšanai, lai varētu viņu nopratināt saistībā ar aizdomām, ka viņš Zviedrijā izvarojis kādu sievieti un seksuāli uzmācies citai sievietei. Abas šīs sievietes bija "WikiLeaks" brīvprātīgās līdzstrādnieces.

Lielbritānijas policija 2010.gada 7.decembrī aizturēja Asanžu, tomēr apcietinājums viņam tika nomainīts pret mazāk stingru drošības līdzekli, un viņam bija jāievēro stingri noteikumi, ko paredz tiesas lēmums atbrīvot Asanžu pret drošības naudu un ļaut viņam dzīvot kāda atbalstītāja savrupnamā.

Austrālijā dzimušais datorspeciālists noliedz abu Zviedrijas sieviešu apsūdzības. Viņš atzīst, ka viņu ar šīm sievietēm ir saistījušas seksuālas attiecības, tomēr apgalvo, ka tas noticis ar abpusēju piekrišanu.

Asanžs apgalvo, ka mēģinājumi panākt viņa izdošanu Zviedrijai ir politiski motivēti un to patiesais mērķis esot viņa izdošana ASV, kur viņš tiktu tiesāts par slepenu dokumentu publiskošanu. "WikiLeaks" izpelnījās starptautisku uzmanību, publiskojot desmitiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā, kā arī publiskojot vairāk nekā 250 tūkstošus ASV vēstniecību ziņojumu.