Ceturtdien vēlu vakarā ES augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone, Serbijas premjers Dačičs un Kosovas valdības līderis Hašims Tači panāca vienošanos jautājumos, kas saistīti ar tiesu sistēmu, policiju pārvaldību un nākamajām Kosovas pašvaldību vēlēšanām.
Sarunas esot ilgušas sešas stundas, un vairākos jautājumos esot panākts ievērojams progress. Neveiksmīgas aizvien esot sarunas par enerģētikas un telekomunikāciju jomām, pēc tikšanās pavēstīja Eštone. Attiecību uzlabošana ar Kosovu ir galvenais priekšnoteikums, ko Brisele noteikusi Serbijai, lai turpinātu sarunas par Serbijas uzņemšanu ES.
Abas valstis cenšas panākt attiecību progresu, lai paātrinātu tuvināšanos iestājai ES. No bijušajām Dienvidslāvijas valstīm tikai Slovēnija līdz šim ir iestājusies ES, bet šī gada vasarā iestāsies arī Horvātija. Kandidātvalsts statusā šobrīd atrodas arī Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islande, Melnkalne un Turcija.
Serbijas province Kosova 1999.gadā tika nodota ANO pārvaldē. Kosova 2008.gada 17.februārī pasludināja neatkarību no Serbijas, un to jau ir atzinušas 86 ANO dalībvalstis, tostarp ASV un vairākums ES valstu.
90% Kosovas iedzīvotāju ir etniskie albāņi. Nelielā teritorijā Kosovas ziemeļos pie Serbijas robežas dominē etniskie serbi, kas neatzīst Kosovas neatkarību un pretojas valdības mēģinājumiem kontrolēt šo teritoriju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
