ASV Snoudena lietā velta kritiku Ķīnai un Krievijai  (9)

Kā atzina ASV prezidents Baraks Obama, Vašingtona izmanto visus "juridiskos kanālus," lai sauktu Snoudenu pie atbildības.

Baltā nama pārstāvis Džejs Kārnijs izteica nopēlumu Pekinai, ka tā par spīti lūgumiem izdot Snoudenu ļāvusi viņam doties uz Maskavu.

"Attiecībā uz Ķīnas valdību - mēs neticam teiktajam, ka tas bijis kāda Honkongas imigrācijas dienesta darbinieka tehnisks lēmums," uzsvēra Kārnijs.

 "Tā bija apzināta valdības izvēle atbrīvot bēgli, neraugoties uz spēkā esošo aresta orderi, un šim lēmumam nenoliedzami ir negatīva ietekme uz ASV un Ķīnas attiecībām."

Vienlaikus viņš norādīja, ka Krievijai vajadzētu izpildīt ASV lūgumu un izdot Snoudenu Savienotajām Valstīm.

Savukārt ASV valsts sekretārs Džons Kerijs atzina, ka Vašingtona būtu vīlusies, ja izrādītos, ka Krievija un Ķīna palīdzējusi Snoudenam izvairīties no izdošanas.

Jau vēstīts, ka par izlūkdienestu informācijas izpaušanu meklētais bijušais Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) tehniskais darbinieks Snoudens svētdien izlidoja no Honkongas uz Maskavu. Sākotnēji tika uzskatīts, ka Snoudens no Maskavas plāno tālāk doties uz Kubu, lai no turienes mērotu ceļu uz Ekvadoru. Taču Snoudens svētdien tomēr neizlidoja uz Kubu.

ASV atsaukušas Snoudena pasi, tādēļ viņš ceļoja, izmantojot Ekvadoras izsniegtu bēgļu dokumentu.

Izskanējušas ziņas, ka Snoudens, iespējams, pametis Krieviju.

Jau ziņots, ka ASV varasiestādes Snoudenam izvirzījušas apsūdzības spiegošanā un Honkongai bija nosūtīts pieprasījums izdot viņu tiesāšanai.

Snoudens nodeva britu laikrakstam "The Guardian" informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, tostarp masveida telefonsarunu noklausīšanos un personas izsekošanu globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus.

"The Guardian" norāda, ka savu informācijas avotu avīze atklājusi pēc paša Snoudena lūguma.