Tāpat pētnieki, izmantojot kodolizmēģinājumu noteikšanai paredzētās Starptautiskās Uzraudzības sistēmas sensoru datus, secinājuši, ka meteorīta sprādziena radītais triecienvilnis ir spēcīgākais, kādu jebkad šis sensoru tīkls fiksējis.
Pētījuma rezultāti par 15. februārī virs Krievijas sadegušo līdz 10 000 tonnu smago un 17 metru plato meteorītu, kura triecienviļņa un atlūzu dēļ cieta vairāk nekā 1000 cilvēku, ir publicēti žurnālā "Geophysical Research Letters", norāda BBC.
Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijas uzturētais sensoru tīkls fiksē sevišķi zemas skaņas (infraskaņas) viļņus, ko var radīt kodolizmēģinājumi. Tomēr sistēma var fiksēt arī citu avotu radītus sprādzienus.
Pētnieki secinājuši, ka virs Čeļabinskas sadegušā meteorīta radītais triecienvilnis bijis ekvivalents 460 kilotonnu trotila eksplozijai, kas nozīmē, ka tas ir bijis spēcīgākais enerģētiskais notikums kopš Tugunskas meteorīta nokrišanas 1908. gadā Sibīrijā.
Jau vēstīts, ka 15. februārī virs Urālu reģiona Krievijā sprāga meteorīts, kura atlūzas nobira pār Čeļabinskas reģionu. Spēcīgais triecienvilnis radīja bojājumus ēkām. Ievainojumus, galvenokārt ar plīstošajiem stikliem, guva aptuveni 1500 cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!