Demonstranti, kuri pieprasa "Musulmaņu brālības" atbalstītā prezidenta Mohameda Mursi atkāpšanos gadu kopš viņa stāšanās amatā, sešus stāvus augstajā un labi apsargātajā politiskās kustības mītnē iebrukuši pirmdienas rītā.
Vietējās televīzijas pārraidītajos kadros bijuši redzami izsisti logu stikli un dūmi, kas paceļas no ēkas. Kāds protestētājs no celtnes fasādes ņēmis nost "Musulmaņu brālības" zīmi.
Biroja ieņemšana seko nakts nemieriem, kuru laikā sadūrās Mursi pretinieki un atbalstītāji. Naktī protestētāji ēku apmētājuši ar degmaisījuma pudelēm un akmeņiem, bet to aizsargājuši bruņoto prezidenta atbalstītāji. Divi cilvēki apšaudē gājušu bojā, ziņo "Sky News".
Masu protestos un pretēju uzskatu paudēju sadursmēs pavisam bojā gājuši septiņi cilvēki, bet vairāk nekā 600 ievainoti. Prezidenta oponenti visā valstī pieprasa Mursi atkāpšanos no amata.
Svētdien uz mītiņu Kairas Tahrira laukumā pulcējās aptuveni 500 000 Mursi pretinieku. Tā bija lielākā demonstrācija kopš 2011. gada tautas sacelšanās, kad no amata bija spiests atkāpties ilggadējais Ēģiptes līderis Hosni Mubaraks.
Tāpat demonstranti pulcējās pie labi apsargātās prezidenta pils, norāda raidsabiedrība.
Valsts svarīgāko objektu aizsardzībai visā valstī ir izvietoti karavīri un policisti. "Maksimāla drošība" ir ieviesta pie Suecas kanāla, kas savieno Vidusjūru ar Sarkano jūru, paziņoja amatpersonas. Paaugstinātā gatavībā ir slimnīcas, paziņoja Veselības ministrija.
Protestētāji visā Ēģiptē pārmet Mursi, ka kopš ievēlēšanas pirms gada, viņš nav ticis galā ar ekonomiskajām un drošības problēmām. Prezidenta atbalstītāji tikmēr norāda, ka tam ir vajadzīgs vairāk laika.
Prezidents trešdien uzrunā brīdināja, ka tautas šķelšanās var "paralizēt" Ēģipti. Mursi par valsts galvu kļuva pagājušā gada 30. jūnijā pēc tam, kad uzvarēja pirmās brīvajās vēlēšanās pēc Mubaraka gāšanas.
Pirmo prezidentūras gadu ir pavadījuši politiskie nemieri un grimstoša ekonomika.
Vēlēšanās Mursi ieguva 51,7% balsu, sīvā konkurencē uzvarot Mubaraka pēdējo premjerministru Ahmedu Šafiku. Mursi kritiķi pārmet viņam valsts polarizēšanu un Musulmaņu brālības interešu stādīšanu augstāk par valsts interesēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
