Francijas prezidents Fransuā Olands pirmdien mudināja Savienotās Valstis nekavējoties pārtraukt Eiropas Savienības (ES) institūciju izspiegošanu.
"Mēs nevaram pieņemt šāda veida uzvedību partneru un sabiedroto starpā," norādīja Olands. "Mēs aicinām to nekavējoties pārtraukt."
Pēc Olanda teiktā, ir "savākti pietiekami daudz elementu, lai mēs pieprasītu paskaidrojumus" no Vašingtonas par iespējamo spiegošanu.
Jau ziņots, Vācijas izdevums "Der Spiegel" svētdien, atsaucoties uz slepeniem dokumentiem, vēstīja, ka ASV izlūkdienesti izspiegojuši arī ES oficiālās institūcijas gan Briselē, gan Savienotajās Valstīs.
Informācija par ASV spiegošanas programmām atklātībā nonāca, pateicoties bijušajam ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) līgumdarbiniekam un Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) tehniskajam darbiniekam Edvardam Snoudenam, kurš slepenos dokumentus nodeva laikrakstu rīcībā.
ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) programma PRISM tika izveidota 2007.gadā un kopš tā laika ir ievērojami paplašinājusies.
PRISM dod iespēju NSA un ASV Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB) sekot līdzi personas klātbūtnei globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus. Tiek veikta arī telefonsarunu noklausīšanās.
Lai viestu skaidrību par PRISM apmēriem un to, kā tā ietekmē ES pilsoņus, jūlijā plānota ASV un ES darba grupu tikšanās.
Arī Eiropas Parlamentā (EP) jaušama neapmierinātība ar ASV, un zaļie pat ierosinājuši bloķēt ASV piekļuvi Eiropas banku datiem.
Līdz šim ES izspēlē diplomātisko kārti, bet tā domā arī par daudz praktiskāku pieeju, norādīja anonīmie avoti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
