Ēģiptes krīze: kas notiek faraonu zemē?  (29)

Savukārt trešdien vakarā paies 48 stundas, kuras prezidentam, lai "izpildītu tautas prasības", deva armija. Pretējā gadījumā militāristi paši solīja valstī nodrošināt kārtību. Mursi šo ultimātu noraidīja.

Armijas mērķis nav varas pārņemšana -  ultimāta mērķis ir aicināt visas puses atrast kopsaucēju, pirmdien rakstiskā paziņojumā skaidroja armijas pārstāvis pulkvedis Ahmeds Ali. Viņš uzsvēra, ka bruņotie spēki necenšas iekļūt politiskajā un varas aprindās.

Norādot, ka nevēlas tiešu lomu valsts politikā, ģenerāļi tomēr izdara spiedienu uz Ēģiptes pirmo demokrātiski ievēlēto prezidentu Mursi, lai tas pārstrukturizētu savu valdību, norāda raidsabiedrība CNN.

Šie pasākumi varētu ietvert organizācijas "Musulmaņu brālība" ietekmes uz valdību samazināšanu un ārkārtas prezidenta, un parlamenta vēlēšanu sasaukšanu, CNN atklāja augsta ranga valdības amatpersonām tuvu stāvoši avoti.

Obamas zvans

Pirmdien Ēģiptes prezidentu telefoniski uzrunāja ASV prezidents Baraks Obama, mudinot Mursi parūpēties, lai valdība pārstāv visus ēģiptiešus, tai skaitā pret prezidentu noskaņotos demonstrantus.

Obama savam Ēģiptes kolēģim norādīja, ka radusies krīze ir atrisināma tikai politiskā ceļā, otrdien paziņojumā skaidroja "Baltais nams".

Mursi valdība uzstāj, ka tās lēmumi un rīcība ir leģitīma, jo tā ir ievēlēta demokrātiskās vēlēšanās. Obama sarunā ar Mursi uz to atbildējis, ka "demokrātija ir kas vairāk par vēlēšanām". ASV neatbalsta nevienu partiju vai kustību Ēģiptē, bet aicina pārtraukt visu iesaistīto pušu vardarbību. Obama arī izteica bažas par seksuāliem uzbrukumiem sievietēm, teikts Baltā nama paziņojumā.

Valsts finansētais Ēģiptes laikraksts "Al Ahram", atsaucoties uz brīvprātīgo aktīvistu grupu pret seksuālo vardarbību, ziņo par 46 seksuāliem uzbrukumiem pret Mursi vērsto protestu laikā kopš svētdienas.

Piektdien Ēģiptē izvarota Nīderlandes žurnāliste, kas atspoguļojusi valstī notiekošos protestus, ziņoja Žurnālistu aizsardzības komiteja. Sieviete pirms nogādāšanas Nīderlandē hospitalizēta un operēta.

Nedēļas nogalē viens žurnālists gājis bojā, kad protestētāji uzbruka "Musulmaņu brālības" birojam. Vēl četri vietējie žurnālisti piekauti, bet viņu kameras sadauzītas vai nozagtas. Divi žurnālisti guvuši šautas brūces.

Svinības Tahrira laukumā

Bruņoto spēku paziņojumu par ultimātu Mursi ar ovācijām sagaidīja Kairas Tahrira laukumā pulcējušies demonstranti. Protestētāji ar saucieniem pavadīja virs laukuma vakara krēslā pārlidojušos armijas helikopterus, bet pēc tumsas iestāšanās vicināja karogus, pūta taures un šāva raķetes, apraksta raidsabiedrība CNN.

"Visi runā tā, it kā Mursi būtu oficiāli bez pilnvarām un [Musulmaņu] brālība būtu oficiāli bez pilnvarām, un visi svin," raidsabiedrībai CNN pastāstīja pirmdienas protestu dalībnieks - ēģiptiešu rakstnieks Basems Sabrijs.

Tomēr Mursi birojs otrdienas rītā paziņoja, ka demokrātiski ievēlēta valdība ir 2011. gada revolūcijas lielākais sasniegums, piebilstot, ka "Ēģipte ar visiem spēkiem un nekādos apstākļos neļaus valstij iet atpakaļ". Mazākas demonstrācijas pirmdien Kairā rīkoja arī Mursi atbalstītāji.

Pirmdien nedēļas nogalē sākušos protestu dēļ par atkāpšanos paziņoja pieci ministri. Viens no tiem ir Ārlietu ministrs Mohameds Kamels Amrs, ziņoja Ēģiptes ziņu aģentūra MENA.

Mursi izgāšanās

ASV skolotais islāmists Mursi par Ēģiptes prezidentu ievēlēts 2012. gada jūnijā - pirmajās brīvajās vēlēšanās pēc ilggadējā valsts vadītāja Hosni Mubaraka ēras. Kritiķi norāda, ka Mursi gada prezidēšanas laikā ir palicis ļoti autoritatīvs.

Jaunajam prezidentam nav izdevies atjaunot valsts ekonomiku, kas sabrukusi 2011. gada tautas sacelšanās pret Mubaraku laikā, kas aizbiedēja no Ēģiptes ārvalstu tūristus, norāda CNN. Tas ir sagādājis vilšanos daudziem viņa atbalstītājiem no Ēģiptes nabadzīgajiem iedzīvotājiem un vidusšķiras.

"Tas, ka daļa revolucionāru aicina armiju atgriezties politikā, ir pierādījums tam, cik polarizēta Ēģipte ir gadu pēc Mursi ievēlēšanas," raidsabiedrībai stāsta Londonas Ekonomikas skolas Tuvo Austrumu centra direktors Favazs Gergess.

"Padomājiet par miljoniem cilvēku, kas sveica Mursi pēc vēlēšanām. Padomājiet par miljoniem ēģiptiešu, kas lika savas cerības uz Mursi. Gadu vēlāk miljoni, kas sveica Mursi, vēlas, lai viņš iet prom," stāsta eksperts.

Gergess apšauba Mursi spējas turpināt vadīt valsti, bet šaubās, ka armija varētu viņu gāzt. Tāda notikumu attīstība novestu Ēģipti vēl "lielākā juridiskā, politiskā un institucionālā krīzē", uzskata Gergess.

Militāristi varētu vēlēties "Musulmaņu brālības" ietekmes mazināšanu valdībā un konstitūcijā, norāda Gergess. Islāmistu politiskā kustība tika represēta Mubaraka varas gados, bet nu ir kļuvusi par ietekmīgāko politisko spēku valstī, skaidro CNN.

Sašķeltā opozīcija

Opozīcija aicina tautu uz protestiem, pilsonisko nepakļaušanos un gājienu uz prezidenta pili, ja Mursi neatkāpsies līdz otrdienas vakaram.

Demonstrētāji apgalvo, ka ir savākuši 17 miljonu cilvēku parakstu, kas aicina Mursi atkāpties. Tas ir par četriem miljoniem vairāk, nekā par Mursi nobalsoja vēlēšanās, norāda CNN.

Opozīciju veido dažādas grupas un nenoteiktas apvienības, no kurām dažas ir lojālas gāztajai Mubaraka valdībai, kamēr citas vēlas armijas iejaukšanos.

Bijušais parlamenta loceklis un "Musulmaņu brālības" pārstāvis Abduls Mavguds Darderijs raidsabiedrībai CNN pastāstīja, ka armija būtu "godīgs starpnieks" nacionālajā dialogā. Viņš norāda, ka Mursi opozīcijas līderus ir uzrunājis vairākas reizes, bet tie "baidās no demokrātijas", jo nevēlas atkal izgāzties vēlēšanās. "Tāpēc viņi pievērsušies ielu politikai," uzsver politiķis.

Nacionālā drošība

Oponenti Mursi politiku vaino, ka tā novedusi pie likuma un kārtības sabrukuma. Cilvēku dusmas pavairo ekonomiskā situācija un degvielas trūkums, kura dēļ iedzīvotāji stundām spiesti pavadīt rindās pie degvielas uzpildes stacijām.

Bruņotie spēki pirmdienas paziņojumā norādīja, ka krīze ir nopietns drauds nacionālajai drošībai, un uzslavēja demonstrantu apņēmību.

"Lieka laika tērēšana novedīs tikai pie lielākas sašķeltības un cīņām, par kurām mēs brīdinājām un turpinām to darīt," teikts armijas paziņojumā.

Notikumiem Ēģiptē rūpīgi seko gan reģiona valstis, gan Kairas sabiedrotās ASV.

Vašingtona Mubaraka valdīšanas laikā Ēģiptei sniedza desmitiem miljardu dolāru vērtu militāro un ekonomisko palīdzību. Tās ir solījusi miljardu dolāru (540 miljoni latu) arī pēc Mubaraka ēras valdībai, norāda CNN.