Rebeka Harmsa no Vācijas aicināja nekavējoties apturēt gatavošanos brīvās tirdzniecības sarunām ar ASV, ņemot vērā nesen presē izskanējušās ziņas, ka ASV varētu būt izspiegojusi ES iestādes gan Eiropas teritorijā, gan ārpus tās. "Sarunas nedrīkst sākt, pirms noskaidroti šīs problēmas reālie apjomi," viņa teica.
Savukārt liberāļu grupas līderis Gijs Ferhofštads iestājās par īpašas izmeklēšanas komitejas izveidošanu, bet sociāldemokrāts Hanness Svoboda no Austrijas norādīja, ka pirms sarunu sākšanas vajadzētu pieņemt tiesību aktu paketi par datu aizsardzību.
LETA jau ziņoja, ka Francijas prezidents Fransuā Olands otrdien aicinājis Eiropas Savienību (ES) ieņemt kopēju nostāju spiegošanas skandālā, kura centrā ir ASV izlūkdienestu darbība.
"Eiropai jāieņem saskaņota, kopēja pozīcija attiecībā uz prasībām, ar kurām mums jānāk klajā, un paskaidrojumiem, kas mums jāpieprasa," tiekoties ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, paziņoja Olands.
Jau ziņots, ka 1.jūlijā sākās Lietuvas prezidentūra ES.
Medijos izskanējusī informācija, ka ASV izlūkdienesti izspiegojuši ne tikai savas valsts pilsoņus, bet arī ārvalstis un ES birojus, izraisījusi lielu satraukumu Eiropā.
Olands pirmdien brīdināja, ka spiegošanas skandāls apdraud arī pagājušā mēnesī oficiāli sāktās sarunas par tirdzniecības līgumu starp ASV un ES, kas radītu pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu.
Olands arī paziņoja, ka Francija nav saņēmusi oficiālu patvēruma lūgumu no bijušā ASV izlūkdienesta darbinieka Edvarda Snoudena, ko ASV izsludinājusi starptautiskajā meklēšanā par slepenas Savienoto Valstu izlūkdienestu informācijas izpaušanu.
Tīmekļa medijs "WikiLeaks" pirmdien paziņoja, ka Snoudens lūdzis patvērumu vēl 19 valstīm, tostarp Kubai, Venecuēlai, Brazīlijai, Indijai, Ķīnai, Vācijai un Francijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
