Opozīcija ir "izlietojusi visus savus instrumentus" un nav spējusi gāzt režīmu, ceturtdien publicētā intervijā pauž Sīrijas prezidents Bašars al Asads. Prezidenta piezīmes izsaka laikā, kad Rietumu atbalstītā Sīrijas opozīcija Turcijā grasās ievēlēt jaunu vadību, vēsta aģentūra AP.
Asads noraidīja ideju, ka Sīrijā vairāk nekā divus gadus notiekošie nemieri būtu revolūcija. Tā vietā viņš uzstāja, ka tā ir Rietumu un dažu arābu valstu konspirācija ar mērķi destabilizēt situāciju valstī, raksta laikraksts "Al Thawra", kurā publicēta intervija ar Asadu.
"Valstis, kuras ir sazvērējušās pret Sīriju, ir izlietojušas visus savus instrumentus un tām nav palicis nekas, izņemot tiešu militāru iejaukšanos," intervijā pauž Asads, piebilstot, ka ārvalstu iebrukums Sīrijā nenotiks.
Šajā pašā intervijā Sīrijas līderis norāda, ka Ēģiptes prezidenta Mohameda Mursi gāšana nozīmē "politiskā islāma" beigas. "Tas, kas notiek Ēģiptē, ir tā sauktā politiskā islāma krišana." "Tas ir liktenis ikvienam pasaulē, kurš reliģiju izmanto politiskajām vai frakciju interesēm," stāsta Asads.
Vairāk nekā divus gadus ilgstošā konflikta laikā, nemierniekiem cenšoties gāzt Asasa valdību, prezidents ir uzsvēris, ka valsts cīnās pret teroristiem, islāma ekstrēmistiem un brīvprātīgajiem no ar naftu bagātajām Persija līča valstīm.
Intervijā Asads arī norāda, ka nemiernieki zaudē, jo cenšas kaujas laukā ienest reliģiju. Viņš uzsver, ka viņu joprojām atbalsta vairums sīriešu, kas iestājas pret radikālo islāmistu.
Aasada komentāri izskanējuši laikā, kad Sīrijas opozīcijas pārstāvji Turcijā jau otro reizi grasās panākt vienošanos un izveidot kopīgu vadību. Opozīciju veido pārsvarā trimdas sīrieši, kuriem ir mazs atbalsts dzimtenē, skaidro AP. Maijā opozīcijai neizdevās ievēlēt jaunu vadību un vienoties par kopīgu stratēģiju.
Tikmēr no Sīrijas pienākošās ziņas liecina, ka valdības spēki pēdējos mēnešos gūst panākumus cīņā pret bruņotajiem nemierniekiem.
2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir vismaz 93 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānasatbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
