Ēģiptes armija, kas trešdien vakarā piespiedu kārtā pārņēmusi varu no prezidenta Mohamadea Mursi, pirms tradicionālās demonstrāciju dienas – piektdienas - sola garantēt iedzīvotāju tiesības pulcēties miermīlīgiem mītiņiem, vēsta raidsabiedrība BBC.
Piektdien uz masu demonstrācijām gatavojas pulcēties Mursi pārstāvētās islāmistu politiskās kustības "Musulmaņu brālība" atbalstītāji, kuri prezidenta gāšanu uzskata par militāristu veiktu valsts apvērsumu un nosoda to.
Armija neveiks "patvaļīgus pasākumus pret nevienu frakciju vai politisko strāvu" un garantēs tiesības protestēts, kamēr vien netiks apdraudēta nacionāla drošība, sociālajā tīklā "Facebook" pavēstījuši militārie līderi.
"Miermīlīgi protesti un vārda brīvība ir katram garantētās tiesības, kas ir viens no svarīgākajiem ieguvumiem no ēģiptiešu dižās revolūcijas," teikts armijas paziņojumā.
Tikmēr agri piektdienas rītā notikuši bruņotu islāmistu kaujinieku uzbrukumi armijas un policijas kontrolpunktiem Sīnāja pussalā, kuros dzīvību zaudējis viens karavīrs.
Savukārt "Musulmaņu brālība" paziņojusi, ka nesadarbosies ar jauno režīmu un pieprasa atbrīvot "militārajā apvērsumā" sagūstīto Mursi un "Musulmaņu brālības" līderus.
Jau vēstīts, ka trešdien vakarā, noslēdzoties bruņoto spēku izvirzītā ultimāta termiņam,armija paziņoja, ka ir apturēta Ēģiptes konstitūciju, bet pirms gada ievēlētais Mursi vairs nav prezidents, jo nav "izpildījis tautas prasības".
Armijas paziņojumu ar gavilēm un uguņošanu sveica simtiem tūkstošo Kairas ielās sapulcējušies cilvēki. Tikmēr vairākas ārvalstis izteikušas bažas par armijas iejaukšanos politikā un mudina uz ātru civilās valdības izveidošanu.
Ceturtdien amata zvērestu nodeva par pagaidu prezidentu ieceltais Ēģiptes Augstākās konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Adlijs Mansurs, kurš sola sarīkot brīvas vēlēšanas.
Armijas rīcība sekoja vairāku dienu ilgušiem masu protestiem, kuros miljoniem ēģiptiešu un opozīcija pieprasīja prezidenta, kurš gada laikā nav spējis tikt galā ar valsts ekonomiskajām un drošības problēmām, atkāpšanos.
Kopš svētdienas, kad Kairā uz milzīgu demonstrāciju pulcējās Mursi oponenti, nekārtībās un sadursmēs ar prezidenta atbalstītājiem ir gājuši bojā vismaz 50 cilvēki. Tāpat pienākušas ziņas par seksuālu vardarbību pret sievietēm un uzbrukumiem žurnālistiem.
Armija pirms paziņojuma par konstitūcijas apturēšanu ieradās Kairas stratēģiski svarīgākajos punktos un ielenca Mursi atbalstītāju pūli, lai novērstu sadursmes.
Armija nav sniegusi komentārus par Ēģiptes pirmā demokrātiski ievēlētā prezidenta atrašanās vietu, bet viņa pārstāvētās kustības "Musulmaņu brālība" pārstāvji informē, ka Mursi ir "mājas arestā" prezidenta Republikāniskās gvardes štābā Kairā.
Valsts mediji ziņo, ka vairāki augsta ranga "Musulmaņu brālības" līderi ir aizturēti.
Ar Mursi valdības darbu neapmierināti demonstranti svētdien Kairā pulcējās uz plašāko demonstrāciju kopš 2011. gada tautas sacelšanās, kuras laikā tika gāzts ilggadējais prezidents Hosni Mubaraks.
Kopš nemieru sākšanās no amata ir atkāpušies vairāki valdības ministri, bet pirmdien ultimātu Mursi - izpildīt demonstrantu prasības un atrisināt politisko krīzi - izvirzīja armija. Mursi šo ultimātu noraidīja.
ASV skolotais islāmists Mursi par Ēģiptes prezidentu ievēlēts 2012. gada jūnijā - pirmajās brīvajās vēlēšanās pēc ilggadējā valsts vadītāja Hosni Mubaraka ēras. Kritiķi norāda, ka Mursi gada prezidēšanas laikā ir palicis ļoti autoritatīvs.
Jaunajam prezidentam nav izdevies atjaunot valsts ekonomiku, kas sabrukusi 2011. gada tautas sacelšanās pret Mubaraku laikā, kas aizbiedēja no Ēģiptes ārvalstu tūristus, norāda CNN. Tas ir sagādājis vilšanos daudziem viņa atbalstītājiem no Ēģiptes nabadzīgajiem iedzīvotājiem un vidusšķiras.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!