No Mubaraka līdz Mursi: zīmīgākie notikumi Ēģiptē  (11)

Zīmīgākie notikumi no Mubaraka līdz Mursi:

2011. gada 11. februāris

82 gadus vecais Hosni Mubaraks pēc asiņainiem protestiem un gandrīz 30 gadu valdīšanas visu varu nodod militāro līderu padomei.

Paziņojums sekoja 18 dienas ilgušiem masu protestiem, kuros iedzīvotāji pieprasīja prezidenta un valdības atkāpšanos un izjauca gadu desmitiem ilgušo politisko kārtību Arābu pasaulē. Nemieros un sadursmēs ar policiju gāja bojā vairāk nekā 800 cilvēku. 

2011. gada 14. februāris

Varu pārņēmusī militārā padome nāk klajā ar sešu mēnešu plānu, kuru laikā jāveic konstitūcijas grozījumi, jāapstiprina tie referendumā un jāievēl jauna valdība.

Plāns tiek izziņots nākamajā dienā pēc tam, kad militāristi atlaida bezspēcīgo parlamentu un apturēja konstitūciju. Tāda varas nostiprināšana raisīja debates par to, kādi varētu būt armijas ilgtermiņa mērķi. 

2011. gads

Nemieri un politiskā nestabilitāte pamatīgi iedragāja Ēģiptes tūrisma nozari. Tūristu skaits ir nokrities. Pēc diviem gadiem ārvalstu ekskursantu skaits pamazām atkal ir pieaudzis, bet amatpersonas norāda, ka pārsvarā tie ir uz pludmali braucēji, kas valstij ir mazāk ienesīgi par kultūras baudītājiem.

Tūrisms Ēģiptē nodrošina darbavietas gandrīz trīs miljoniem iedzīvotāju, ienākumus vairāk nekā 70 nozarēm 20 procentus valstī ienākošās ārvalstu valūtas, kas tagad tik ļoti nepieciešama svārstīgās Ēģiptes mārciņas nostiprināšanai. 

2011. gada 25. februāris

Kairas Tahrira laukumā, kas bija pret Mubaraku vērstās revolūcijas centrs, atgriežas desmitiem tūkstoši protestētāju, izdarot spiedienu uz militāristu vadīto pārejas valdību.

Tomēr militārie līderi, kas pēc Mubaraka gāšanas tika atzīti par tautas varoņiem, skaidri norādīja, ka turpmākas nekārtības tiks ierobežotas, demonstrantu izdzenāšanai laukumā iesūtot karavīrus un, kā stāsta aculiecinieki, civilā apģērbā tērptus drošībniekus, vēsta laikraksts "The New York Times". 

2011. gada 30. Novembris

Pēc vairāku dienu ilgām karavīru un protestētāju sadursmēm valstī notiek pirmās parlamenta vēlēšanas pēc Mubaraka gāšanas.

Mubaraka laikā vajātās kustības "Musulmaņu brālība" veidotā partija gūst labus panākumus, iegūstot ap 40 procentiem balsu. Tomēr pārsteigumu sagādā fakts, ka atbalsts ir arī ultrakonservatīvajiem islāmistiem - salafītiem -, kuri vairumu mūsdienu izklaižu uzskata par grēcīgām un noraida sieviešu dalību publiskajā dzīvē un balsošanā. 

2011. gads

Pēdējos divos gados pieaugošais seksuālās vardarbības gadījumu skaits izraisa debates, kas tajā ir vainojams, un kļūst par sāpīgu ilustrāciju Ēģiptes atjaunošanas centienos, raksta "The New York Times".

Hosni Mubaraka laikā seksuālos uzbrukumus publiskajā telpā nepieļāva visuresošā policija. Pēc Mubaraka gāšanas un drošības spēku izvešanas no ielām seksuālo uzbrukumu skaits pret Ēģiptes sievietēm ir "eksplodējis", raksturo laikraksts. 

2012. gada 15. jūnijs

Dienu pirms jaunā prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, kurā par valsts galvas krēslu sacentās mēreno islāmistu kandidāts Mohameds Mursi un Mubaraka laika premjers Ahmeds Šafiks, militāristu padome atlaiž islāmistu vadīto parlamentu. Militāristi pamatojas uz iepriekšējā dienā izdotu tiesas lēmumu, ka parlaments ir atlaižams, jo tā ievēlēšana nav bijusi konstitucionāla.

Likumdevēja funkcijas uzņēmas militārā padome, kas arī izdeva pagaidu konstitūciju, ierobežojot prezidenta autoritāti un šķietami cenšoties nodrošināties pret "Musulmaņu brālības" panākumiem. 

2012. gada 30. jūnijs

Prezidenta zvērestu nodod vēlēšanās uzvarējušais "Musulmaņu brālības" atbalstītais Mohameds Mursi, kura uzvara pirmajās brīvajās prezidenta vēlēšanās islāmistiem sniedz gan simbolisku triumfu, gan ieroci cīņai pret armijas ģenerāļiem.

60 gadu vecais un ASV skolotais Mursi kļuva par pirmo islāmistu, kas ievēlēts par Arābu valsts līderi. Viņš ir piektais Ēģiptes prezidents un pirmais, kurš nenāk no militārajām aprindām. Viņa uzvara viesa neskaidrības, vai Ēģipte virzīsies uz solīto demokrātiju. 

2012. gada jūlijs

Militārās padomes un "Musulmaņu brālības" cīņa par ietekmi pastiprinājās, kad Mursi anulēja tiesas lēmumu un uz sēdi sasauca iepriekš atlaisto parlamentu. Tiesa un armija brīdināja Mursi ievērot konstitūciju un likumus, tomēr parlaments tik un tā sanāca uz sēdi, metot izaicinājumu tiesai un militāristiem.

Parlaments apgalvoja, ka nepārkāpj tiesas lēmumu, bet meklē veidus, kā to izpildīt.

Cīņa par varu atspoguļoja Ēģiptes jauno politiku, kurā katra puse savu rīcību rāmē kā tiekšanos pēc ideāliem, leģitimitātes un demokrātijas, raksta "The New York Times". 

2012. gada 12. augusts

Mursi no amata atceļ aizsardzības ministru, bruņoto spēku komandieri un bruņoto spēku augstākās padomes priekšsēdētāju feldmaršalu Huseinu Tantavi. No amata atbrīvots arī bruņoto spēku štāba priekšnieks feldmaršals Sami Anans, kurš bija bruņoto spēku augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks. Abi augstie militārie līderi kļūst par Mursi padomniekiem.

Tāpat Mursi anulē militārās padomes izdoto konstitucionālo dekrētu, kas ierobežoja prezidenta varu. Tā vietā viņš izdod pats savu dekrētu, kas dod viņam plašas likumdošanas un izpildvaras pilnvaras.

Par aizsardzības ministru un bruņoto spēku komandieri tika iecelts militārā izlūkdienesta vadītājs ģenerālis Abdelfatahs al Sisi, kuram piešķirta feldmaršala dienesta pakāpe.

2012. gada 22. novembris

Ēģiptes ielās notiek protestētāju, kuri ir neapmierināti ar lēno pārmaiņu ātrumu, un policijas sadursmes, konstitūcijas izstrādes asambleja ir uz sabrukšanas robežas. Mursi šajos apstākļos izdod konstitucionālo dekrētu par savu pilnvaru paplašināšanu.

Dekrēts noteic, ka konstitucionālajai asamblejai, kas izstrādā jaunu konstitūciju, un parlamenta augšpalātai ir imunitāte pret tiesas lēmumiem, kas paredzētu tās atlaist. Tas arī nosaka, ka neviens no prezidenta lēmumiem, kuru viņš ir pieņēmis kopš stāšanās amatā jūnijā līdz jaunās konstitūcijas pieņemšanai, nevar tikt pārsūdzēts tiesā.

Negaidītā varas nostiprināšana vieš bažas, vai Mursi nekļūs par nākamo Mubaraku. 

 2012. gada 29. novembris

Konstitucionālajā asambleja, kurā dominē islāmisti, apstiprina jaunās konstitūcijas projektu par spīti iebildumiem. Cilvēktiesību aizsardzības grupas un starptautiskie eksperti norāda, ka projektā ir daudz nepilnību un neskaidrību.

Jaunā konstitūcija ir balstīta uz islāma likumu kopumu šariatu. Savukārt konstitūcijas normas, kas tiek attiecinātas uz kristiešiem un jūdaistiem, ir balstītas kristietībā un jūdaismā. Konstitūcijā ir noteikts, ka prezidentu ievēlē vispārējās vēlēšanās uz četriem gadiem ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Opozīcija kritizē šo konstitūcijas projektu, jo tas varētu vājināt cilvēktiesību un sieviešu tiesību ievērošanu, veicinot likumu interpretāciju pēc islāmistu viedokļa.  

Tikmēr desmitiem tūkstoši cilvēku atkal pulcējas Tahrira laukumā, lai protestētu pret Mursi varas paplašināšanu. 

2013. gada 26. janvāris

Tiesa piespriež nāvessodu 21 personai, kas bijušas iesaistītas pirms gada Portsaīdā notikušajos futbola fanu grautiņos, kur dzīvību zaudēja 74, bet ievainojumus guva vairāk nekā 1000 cilvēku.

Bargais spriedums izraisīja nekārtības un futbola fanu sadursmes, kurās iet bojā vismaz 28 cilvēki, bet aptuveni 300 gūst ievainojumus.

Nemieri ir nopietns izaicinājums Ēģiptes jaunajiem līderiem, kuri cenšas atjaunot kārtību pēc diviem nemierīgiem gadiem. 

2013. gada marts

Degvielas trūkums ir novedis pie pārtikas cenu celšanās. Vēl pirms vasaras sākšanās bieži notiek elektrības atslēgšanās, un Ēģipte ārzemju naftas kompānijām ir parādā miljardiem dolāru.

Valdība mēnešiem cenšas vienoties par 4,8 miljardu dolāru (2,6 miljardi latu) aizdevumu ar labiem nosacījumiem no Starptautiskā Valūtas fonda. Ja Ēģipte saņemtu aizdevumu, valdība iegūtu tai nepieciešamo uzticību, lai piekļūtu vēl miljardiem dolāru vērtiem aizdevumiem un palīdzības.

Tomēr aizdevuma saņemšana nozīmētu, ka, iespējams, būtu jāsamazina subsīdijas enerģijai. Daudzi uzskata, ka tas saniknotu iedzīvotājus.

Aprīlī Ēģipte mēģināja panākt, lai iespējamais aizdevums tiktu palielināts, bet diskusijas ir atliktas un tās nav paredzēts atsākt ātrāk par oktobri. 

2013. gada maijs

Prezidents Mursi klusē par iepriekšējā līdera Hosni Mubaraka laikā ieviesto ģimenes plānošanas programmu nākotni, tikmēr dzimstība pieaug un sasniedz 20 gados augstāko līmeni.

Amatpersonas ir pārtraukušas iedzīvotāju izglītošanas kampaņas, kas darbojās iepriekšējās valdības laikā, liekot nojaust, cik lielu uzmanību islāmistu valdība velta sociālajai politikai visvairāk apdzīvotajā arābu valstī, norāda "The New York Times". 

2013. gada 30. jūnijs

Miljoniem ēģiptiešu gadu pēc Mursi stāšanās amatā pulcējas pilsētu ielās un pieprasa prezidenta atkāpšanos. Demonstranti ir nikni par viņa sabiedroto islāmistu dominēšanu politikā, kā arī joprojām bēdīgo ekonomisko situāciju.

Kairā protestētāji ielaužas "Musulmaņu brālības" birojā, arī citās pilsētās notiek prezidenta atbalstītāju un pretinieku sadursmes, kurās iet bojā vairāki cilvēki.

Demonstrāciju mērogi, šķiet, pārsniedz pat 2011. gada sacelšanās apmērus, kad amatu zaudēja Mubaraks, norāda "The New York Times". 

2013. gada 1. jūlijs

1. jūlija vakarā Ēģiptes armijas vadītājs Abdulfatahs al Sisi paziņo, ka Mursi un viņa sabiedrotajiem politiķiem 48 stundu laikā ir jāizpilda tautas prasības un jātiek galā ar politisko krīzi. Pretējā gadījumā armija sola iejaukties, lai atrisinātu politisko krīzi.

Ģenerālis norāda, ka Mursi neievēro tautas prasību pēc vairāk pārstāvētas valdības, tāpēc armijai var nākties iejaukties un ieviest savu kārtību. 

2013. gada 3. jūlijs

3. jūlija vakarā beidzas armijas izvirzītā ultimāta termiņš. Valsts konstitūcija ir apturēta un Mursi vairs nav prezidents, televīzijā paziņo ģenerālis Abdulfatahs al Sisi. Paziņojumu ar gavilēm sagaida cilvēku tūkstoši.

Par pagaidu prezidentu ir iecelts Augstākās konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Adlijs Mansurs.

Mursi, kurš, domājams, atrodas mājas arestā, un viņa sabiedrotie armijas rīcību nosoda, saucot to par militāru apvērsumu.

Armijas iejaukšanās politiskajos procesos vieš jautājumu, vai 2011. gada revolūcijas solījumi Arābu pasaules centrā uzbūvēt demokrātisku valstu tiks piepildīti.