Nobela Miera prēmijas laureāts, bijušais ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektors Mohameds al Baradejs kļūs par kārtējās politiskās krīzes mocītās Ēģiptes premjerministru, ziņo raidsabiedrība BBC.
71 gadu vecs al Baradejs pašlaik ir liberālo un kreiso Ēģiptes partiju alianses līderis.
Bet islāmistu kustības "Brāļi musulmaņi" politiskā spārna - Brīvības un taisnīguma partijas - pārstāvji iebilst pret al Baradeja iecelšanu premjera amatā.
Al Baradeja kandidatūra premjera amatam izvirzīta armijas ieceltā pagaidu valsts vadītāja Adlija Mansura un gāztā prezidenta Muhameda Mursi pretinieku kustības "Tamarrud" tikšanās laikā, ziņo "Itar Tass".
Tikmēr Ēģiptē turpinās gāztā prezidenta Mursi pretinieku un atbalstītāju protesti, kuros jau gājuši boja vismaz 36 cilvēki un aptuveni 1000 ir ievainoti. Vardarbības vilnis pāršalca Ēģiptes pilsētas pēc tam, kad specdienesti nošāvuši trīs demonstrantus, kuri pauduši atbalstu Mursi. Piektdien vakarā tūkstoši Mursi atbalstītāju Ēģiptes galvaspilsētā un citās pilsētās izgājuši ielās. Tiek pieļauts, ka par signālu protesta akcijām kalpojusi gāztā prezidenta līdzgaitnieka, kustības "Brāļi musulmaņi" līdera Mohameda Badi uzruna mītiņā pie vienas no Kairas mošejām. Badi paziņojis, ka Allāhs palīdzēs Mursi atgriezties prezidenta krēslā.
Tikmēr armijas ieceltais pagaidu valdības vadītājs Adlijs Mansurs piektdien izdevis rīkojumu par parlamenta augšpalātas atlaišanu. Šajā palātā vairākums piederēja islāmistiem. Parlamenta apakšpalāta tika atlaista jau pirms gada, jo Mansura vadītā Konstitucionālā tiesa neapstiprināja vēlēšanu rezultātus.
Mansurs, kurš iecelts pagaidu valdības vadītāja amatā ceturtdien, apsolījis drīzumā sarīkot valstī jaunas parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
Jau vēstīts, ka trešdien vakarā, noslēdzoties bruņoto spēku izvirzītā ultimāta termiņam,armija paziņoja, ka ir apturēta Ēģiptes konstitūciju, bet pirms gada ievēlētais Mursi vairs nav prezidents, jo nav "izpildījis tautas prasības".
Armijas paziņojumu ar gavilēm un uguņošanu sveica simtiem tūkstošo Kairas ielās sapulcējušies cilvēki. Tikmēr vairākas ārvalstis izteikušas bažas par armijas iejaukšanos politikā un mudina uz ātru civilās valdības izveidošanu.
Ceturtdien amata zvērestu nodeva par pagaidu prezidentu ieceltais Ēģiptes Augstākās konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Adlijs Mansurs, kurš sola sarīkot brīvas vēlēšanas.
Armijas rīcība sekoja vairāku dienu ilgušiem masu protestiem, kuros miljoniem ēģiptiešu un opozīcija pieprasīja prezidenta, kurš gada laikā nav spējis tikt galā ar valsts ekonomiskajām un drošības problēmām, atkāpšanos.
Ar Mursi valdības darbu neapmierināti demonstranti svētdien Kairā pulcējās uz plašāko demonstrāciju kopš 2011. gada tautas sacelšanās, kuras laikā tika gāzts ilggadējais prezidents Hosni Mubaraks.
Kopš nemieru sākšanās no amata ir atkāpušies vairāki valdības ministri, bet pirmdien ultimātu Mursi - izpildīt demonstrantu prasības un atrisināt politisko krīzi - izvirzīja armija. Mursi šo ultimātu noraidīja.
ASV skolotais islāmists Mursi par Ēģiptes prezidentu ievēlēts 2012. gada jūnijā - pirmajās brīvajās vēlēšanās pēc ilggadējā valsts vadītāja Hosni Mubaraka ēras. Kritiķi norāda, ka Mursi gada prezidēšanas laikā ir palicis ļoti autoritatīvs.
Jaunajam prezidentam nav izdevies atjaunot valsts ekonomiku, kas sabrukusi 2011. gada tautas sacelšanās pret Mubaraku laikā, kas aizbiedēja no Ēģiptes ārvalstu tūristus, norāda CNN. Tas ir sagādājis vilšanos daudziem viņa atbalstītājiem no Ēģiptes nabadzīgajiem iedzīvotājiem un vidusšķiras.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
