Ēģiptes ietekmīgā islāmistu kustība "Musulmaņu brālība" pirmdien aicina iedzīvotājus sacelties pret militāristiem, kas pagājušajā nedēļā gāzuši no amata valsts prezidentu Mohamedu Mursi, vēsta aģentūra AP.
"Musulmaņu brālība" mudināja iedzīvotājus sacelties pret armiju, kas Ēģipti varot padarīt par "jaunu Sīriju", norādot uz asiņaino pilsoņu karu, kurš laupījis vismaz 93 000 dzīvību.
Militāristi norāda, ka rītausmā Republikāniskās gvardes mītnei uzbrukuši bruņoti cilvēki, kas šāvuši un no ēku jumtiem apmētājuši drošībniekus ar degbumbām. To, ka Mursi atbalstītāji pirmie atklājuši uguni, apstiprina 21 gadu vecs students El Helbavi, kurš redzējis, ka šauts arī no blakus esošās mošejas jumta. Drošības spēki esot arestējuši 200 uzbrucējus.
Mursi atbalstītāji tikmēr norāda, ka karavīri šāvuši pa simtiem mierīgo protestētāju, tai skaitā sievietēm un bērniem, brīdī, kad notikusi rīta lūgšana. "Viņi atklāja uguni ar kaujas munīciju un ar asaru gāzi. Tur bija panika un cilvēki sāka skriet. Es redzēju, kā cilvēki krita," stāsta liecinieks no notikuma vietas Al Šaima Jouns.
Pagaidām nav bijusi iespēja pārbaudīt abu versiju patiesumu, norāda AP.
Neatkarīgi no apšaudes iemesla valstī pieaugošais haoss un šķelšanās vēl vairāk sarežģīs Kairas attiecības ar Vašingtonu un citiem Rietumu sabiedrotajiem, kas iepriekš atbalstīja pirmo demokrātiski ievēlēto prezidentu Mursi, bet tagad izvērtē, kādas attiecības veidot ar militāristiem, kas gāzuši prezidentu, norāda AP.
Jau vēstīts, ka pirmdienas rītā Kairā armija atklājusi uguni pa Mursi atbalstītājiem pie militārās ēkās, kurā atrodas sagūstītais Mursi. Militāristi norāda, ka bruņotā uzbrukumā gājis bojā virsnieks, bet 40 karavīri ievainoti.
Palīdzību simtiem ievainoto mediķi snieguši improvizētā lauka hospitālī, ziņo AP. Vairāk nekā 200 cietušo nav varēts evakuēt uz slimnīcām, jo karavīri bloķējuši tuvākās ielas. Veselības ministrija ziņo par vismaz 40 bojāgājušajiem un 322 ievainotajiem.
Vēstīts, ka trešdien vakarā, noslēdzoties bruņoto spēku izvirzītā ultimāta termiņam, armija paziņoja, ka ir apturēta Ēģiptes konstitūciju, bet pirms gada ievēlētais Mursi vairs nav prezidents, jo nav "izpildījis tautas prasības".
Armijas paziņojumu ar gavilēm un uguņošanu sveica simtiem tūkstošo Kairas ielās sapulcējušies cilvēki. Tikmēr vairākas ārvalstis izteikušas bažas par armijas iejaukšanos politikā un mudina uz ātru civilās valdības izveidošanu.
Ceturtdien amata zvērestu nodeva par pagaidu prezidentu ieceltais Ēģiptes Augstākās konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Adlijs Mansurs, kurš sola sarīkot brīvas vēlēšanas.
Armijas rīcība sekoja vairāku dienu ilgušiem masu protestiem, kuros miljoniem ēģiptiešu un opozīcija pieprasīja prezidenta, kurš gada laikā nav spējis tikt galā ar valsts ekonomiskajām un drošības problēmām, atkāpšanos.
Kopš 30. jūnija, kad Kairā uz milzīgu demonstrāciju pulcējās Mursi oponenti, nekārtībās un sadursmēs ar prezidenta atbalstītājiem ir gājuši bojā desmitiem cilvēku. Tāpat pienākušas ziņas par seksuālu vardarbību pret sievietēm un uzbrukumiem žurnālistiem.
ASV skolotais islāmists Mursi par Ēģiptes prezidentu ievēlēts 2012. gada jūnijā - pirmajās brīvajās vēlēšanās pēc ilggadējā valsts vadītāja Hosni Mubaraka ēras. Kritiķi norāda, ka Mursi gada prezidēšanas laikā ir palicis ļoti autoritatīvs.
Jaunajam prezidentam nav izdevies atjaunot valsts ekonomiku, kas sabrukusi 2011. gada tautas sacelšanās pret Mubaraku laikā, kas aizbiedēja no Ēģiptes ārvalstu tūristus, norāda CNN. Tas ir sagādājis vilšanos daudziem viņa atbalstītājiem no Ēģiptes nabadzīgajiem iedzīvotājiem un vidusšķiras.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!