Ēģiptes pagaidu prezidents Adlijs Mansurs vēlu pirmdienas vakarā nācis klajā ar savu grafiku jaunas valdības izveidošanai, kas paredz, ka parlamenta vēlēšanas tiks sarīkotas nākamā gada sākumā, vēsta raidsabiedrība BBC.
Līdz vēlēšanām paredzēts veikt grozījumus islāmistu pieņemtajā konstitūcijā un apstiprināt tos referendumā.
Mansurs par pagaidu prezidentu kļuva pagājušajā nedēļā, kad armija, reaģējot uz masu protestiem, apturēja konstitūciju un gāza pirms gada demokrātiski ievēlēto islāmistu prezidentu Mohamedu Mursi. Militāristi norādīja, ka viņu mērķis nav varas pārņemšana, bet pēc iespējas ātrāk sarīkot jaunas vēlēšanas un nodrošināt pāreju uz civilo valdību.
Pagaidu prezidenta plāns paredz 15 dienu laikā izveidot konstitūcijas grozījumu komisiju, kuras darba rezultātu apstiprināšanai četru mēnešu laikā sarīkos referendumu. Pēc tam - 2014. gada sākumā - varētu tikt sarīkotas parlamenta vēlēšanas.
Pēc jaunā parlamenta izveidošanas tiktu sarīkotas prezidenta vēlēšanas.
Mansura paziņojums nācis klajā laikā, kad Ēģiptē turpinās gāztā prezidenta Mursi atbalstītāju un pretinieku protesti. Mursi atbalstītāji uzskata, ka pret prezidentu ir noticis militārs apvērsums.
Slaktiņš prasīja vismaz 51 dzīvību. Kamēr militāristi apgalvo, ka armijas mītnei noticis "bruņotu teroristu" uzbrukums, Mursi pārstāvētā kustība "Musulmaņu brālība" uzsver, ka uguns atklāta pa miermīlīgiem protestētājiem.
Vēstīts, ka pagājušās trešdienas vakarā, noslēdzoties bruņoto spēku izvirzītā ultimāta termiņam, armija paziņoja, ka ir apturēta Ēģiptes konstitūciju, bet pirms gada ievēlētais Mursi vairs nav prezidents, jo nav "izpildījis tautas prasības".
Armijas paziņojumu ar gavilēm un uguņošanu sveica simtiem tūkstošo Kairas ielās sapulcējušies cilvēki. Tikmēr vairākas ārvalstis izteikušas bažas par armijas iejaukšanos politikā un mudina uz ātru civilās valdības izveidošanu.
Ceturtdien amata zvērestu nodeva par pagaidu prezidentu ieceltais Ēģiptes Augstākās konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Adlijs Mansurs, kurš sola sarīkot brīvas vēlēšanas.
Armijas rīcība sekoja vairāku dienu ilgušiem masu protestiem, kuros miljoniem ēģiptiešu un opozīcija pieprasīja prezidenta, kurš gada laikā nav spējis tikt galā ar valsts ekonomiskajām un drošības problēmām, atkāpšanos.
Kopš 30. jūnija, kad Kairā uz milzīgu demonstrāciju pulcējās Mursi oponenti, nekārtībās un sadursmēs ar prezidenta atbalstītājiem ir gājuši bojā desmitiem cilvēku. Tāpat pienākušas ziņas par seksuālu vardarbību pret sievietēm un uzbrukumiem žurnālistiem.
ASV skolotais islāmists Mursi par Ēģiptes prezidentu ievēlēts 2012. gada jūnijā - pirmajās brīvajās vēlēšanās pēc ilggadējā valsts vadītāja Hosni Mubaraka ēras. Kritiķi norāda, ka Mursi gada prezidēšanas laikā ir palicis ļoti autoritatīvs.
Jaunajam prezidentam nav izdevies atjaunot valsts ekonomiku, kas sabrukusi 2011. gada tautas sacelšanās pret Mubaraku laikā, kas aizbiedēja no Ēģiptes ārvalstu tūristus, norāda CNN. Tas ir sagādājis vilšanos daudziem viņa atbalstītājiem no Ēģiptes nabadzīgajiem iedzīvotājiem un vidusšķiras.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
