"Vēsture nav tikai muzejos un citās institūcijās glabātie materiāli, vēsture ir tas, ko piedzīvojuši un pieredzējuši reāli cilvēki. Mums ir jālepojas ar savu pieredzi un uzkrātajām zināšanām par valsts notikumiem, tāpēc stāstos par pagātni mums ir jādalās, lai veidotu valsts vēsturi," projekta atklāšana pasākumā sacīja "Europeana" izpilddirektore Džila Kazinsa. 
"Europeana 1989" ietvaros šogad notiks pasākumi Čehijā, Polijā, Vācijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji īpaši tiek aicināti dalīties atmiņās par 1989. gada 23. augustā notikušo akciju "Baltijas ceļš", dodot savu ieguldījumu vēstures saglabāšanā.
Baltieši savus atmiņu stāstus, fotogrāfijas, video vai skaņas ierakstus par miljoniem cilvēku veidoto dzīvo ķēdi, kas savienoja trīs Baltijas valstu galvaspilsētas, var pievienot projekta digitālajai kartei, norādot arī savu atrašanās vietu akcijas laikā.
Liecību apkopošanas dienas Rīgā notiks no 22. līdz 24. augustam, Esplanādes parkā iepretim Raiņa piemineklim, nodibinājuma "Rīga 2014" atvērtajā birojā - "Esplanāde 2014", informē projekta pārstāvji.
"Divi miljoni cilvēku no visām Baltijas valstīm sadevās rokās uz 15 minūtēm, lai miermīlīgi parādītu pasaulei, ka neatkarība ir nepieciešama visās valstīs. Man tas bija ļoti emocionāls notikums. Domāju, ka tie, kas piedalījās Baltijas ceļā, šo notikumu atminēsies visu mūžu," projekta atklāšanas pasākumā jūnija sākumā Varšavā uzsvēra projekta "Europeana 1989" Latvijas vēstniece Sarmīte Ēlerte.
Lietuvas projekta vēstnieka lomu uzņēmies viens no Lietuvas neatkarības kustības līderiem Vītauts Landsberģis, savukārt Igauniju pārstāv Igaunijas neatkarības kustības līderis un politiķis Tunne Kelams.
Čehiju - tulkotājs un viens no "Samta revolūcijas" aktīvistiem Petrs Januška, Vāciju - publicists un cilvēktiesību aizstāvis Volfgangs Templins, Ungāriju - bijušais disidents un cilvēktiesību aktīvists Laszlo Rajks, Poliju - rakstnieks, publicists un politiķis, pirmais nekomunistiskais premjers Austrumu blokā pēc Otrā pasaules kara Tadeušs Mazoveckis, kā arī fotožurnālists Kriss Nīdentals, kurš dokumentējis gan dzīvi aiz Dzelzs priekškara, gan tā krišanas laikā. Nīdentāla darbi saņēmuši starptautiskus apbalvojumus un publicēti lielākajos pasaules medijos, norāda "Europena" pārstāvji.
"2014.gadā pasaule svinēs ievērojamā 1989.gada 25. gadadienu, kad tika sagrauti mūri un robežas, un Eiropas ļaudis atkal kļuva vienoti," raksta projekta organizatori.
"Europeana 1989" mērķis ir radīt spilgtu un pilnīgu ainu par revolucionārajiem notikumiem Eiropā, aicinot katras projektā iesaistītās valsts iedzīvotājus dalīties ar saviem stāstiem, fotogrāfijām, video un skaņas ierakstiem. Projekta rezultātā tiks izveidots lielisks arhīvs, kuru varēs izmantot pētniecības, mācību vai izklaides nolūkos.
Vairāk par projektu var uzzināt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!