To piektdien pēc Snoudena sasauktās tikšanās ar cilvēktiesību aktīvistiem, atsaucoties uz organizācijas "Human Rights Watch" Maskavas nodaļas vadītāju Tatjanu Lokšinu, vēsta laikraksts "The New York Times" korespondents.
Patvērumu Maskavai viņš nolēmis lūgt, jo izbraukt no valsts neesot iespējams. Izlūkdienestu noslēpumu izpaudējs esot apsolījis nekaitēt ASV interesēm, kas bija Maskavas priekšnosacījums patvēruma piešķiršanai, vēsta aģentūra "RIA Novosti". Vēlāk Snoudens plānojot doties tālāk uz Latīņameriku.
Maskavas Šerementjevas lidostas tranzīta zonā kopš 23. jūnija mītošais Snoudens aktīvistiem atklājis, ka saņēmis patvēruma piedāvājumus no Venecuēlas, Krievijas, Bolīvijas, Nikaragvas un Ekvadoras.
Snoudens izteica pateicību šīm valstīm, norādot, ka izskata visus piedāvājumus – gan esošos, gan tos, kas vēl būs, informēja Lokšina. ASV valsts noslēpumu izpaušanā apsūdzētais vīrietis piebildis, ka viņam nepieciešama palīdzība, lai viņš varētu droši aizlidot uz Latīņameriku.
Bijušais Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbinieks Snoudens, kura izdošanu ir pieprasījušas ASV, ir izsūtījis patvēruma pieprasījumu 21 valstij. Vairums no tām lūgumu ir noraidījušas, bet Venecuēla, Nikaragva un Bolīvija ir norādījušas, ka ir gatavas bēgli pieņemt.
Nav gan zināms, kā Snodens nokļūtu Latīņamerikā, ja pieņemtu kādas no šo valstu piedāvājumiem. Viņa pasi ir anulējušas ASV varas iestādes un pastāv bažas, ka ASV un tās sabiedrotie varētu piespiedu kārtā nosēdināt lidaparātu, ar kuru slepenu dokumentu nopludināšanā apsūdzētais varētu doties uz izvēlēto galamērķi.
Patvērumu Snoudenam piedāvāja arī Krievija, taču iepriekš no tās bēglis atteicās, jo nepiekrita Maskavas nosacījumam pārtraukt slepenās informācijas nopludināšanu.
Snoudens nopludināja simtiem slepenu ASV izlūkdienestu dokumentu, kas atklāja, ka ASV sistemātiski veikušas telefonsarunu noklausīšanos un personu izspiegošanu internetā.Spiegošanas skandāla laikā nāca klajā arī ziņas, ka ASV izspiegojušas arī Eiropas Savienības institūcijas un citas sabiedrotās valstis.