Ar "Al Qaeda" saistītu kaujinieku pastrādāta augsta ranga Sīrijas nemiernieku "Brīvās Sīrijas armijas" (BSA) komandiera slepkavība ir pielīdzināma kara pieteikumam, par nemiernieku piektdien paziņoto vēsta aģentūra "Reuters", norādot, ka tas var atvērt jaunu fronti vairāk nekā divus gadus ilgstošajā cīņā par varu Sīrijā.
Pilsoņu kara plosītajā Sīrijā, kurā jau vairāk nekā divus gadus Rietumu atbalstītie nemiernieki cenšas gāzt prezidentu Bašaru al Asadu, arvien pieaug konkurence starp BSA un islāmistu kaujiniekiem, kuru mazākie, bet daudz efektīvākie spēki kontrolē lielāko daļu nemiernieku teritoriju Sīrijas ziemeļos.
"Mēs to tā neatstāsim, jo viņi mērķēja uz mums," reaģējot uz ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistīta islāmistu grupējuma "Irākas un Levantes islāma valsts" ceturtdien pastrādāto BSA komandiera Kamala Hamami slepkavību, aģentūrai "Reuters" piektdien komentēja kāds cits augsta ranga komandieris, kurš vēlējās palikt anonīms.
"Mēs slaucīsim grīdu ar viņiem," piebilst bruņoto nemiernieku organizācijas pārstāvis.
Kamals Hamami, kurš pazīstams arī kā Abu Basels al Ladkani, nogalināts, kad devies pie islāmistu grupējuma apspriest "kauju plānus". ""Islāma valsts" man piezvanīja un pateica, ka ir nogalinājuši Abu Badelu un ka nogalinās visu Augstāko militāro padomi," ziņu aģentūrai "Reuters" pastāstīja BSA pārstāvis Kvasesms Sadedins.
Hamami bija viens no 30 BSA Augstākās militārās padomes locekļiem. Viņa nogalināšana ir zīme, kā sabrūk Rietumu vīzija par demokrātisku Sīriju, raksta "Reuters".
Abas puses iepriekš laiku pa laikam kopa cīnījās pret prezidenta Bašara al Aasada spēkiem, tomēr pēdējā laikā BSA mēģinājusi distancēties no islāmistiem, lai kliedētu ASV bažas, ka iespējamās ieroču piegādes varētu nonākt radikāļu rokās, skaidro "Reuters".
Sīrijā ir notikuši arī daudzi citi līdzīgi incidenti, kas norāda uz dažādu konkurējošu nemiernieku grupu cīņu, norāda BBC korespondents Libānā Pols Vuds. Cīņa ir daļēji gan par varu, gan ideoloģiska, jo islāmisti vēlas nodibināt teokrātisku režīmu.
Galvenais bruņoto nemiernieku grupējums un jumta organizāciju BSA, kurā ir aptuveni 40 000 biedru, 2011. gadā Turcijā dibināja Sīrijas armijas dezertieri. Lai gan divus gadus ilgstošajā konfliktā pret valdību BSA ir guvusi zināmus panākumus, tās līderi norāda, ka nespēs uzvarēt prezidenta Bašara al Aasada spēkus bez moderniem ieročiem.
"Irākas un Levantes islāma valsts" ir viena no galvenajām Sīrijā pret režīmu karojošajām ar "Al Qaeda" saistītajām grupām, kas savās kontrolētājās teritorijās ir veicinājusi šariata likumu ieviešanu, skaidro BBC.
2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir vismaz 93 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānasatbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
