Izraēlas amatpersonas otrdien pauda sašutumu par jaunajām Eiropas Savienības (ES) vadlīnijām, kas liedz bloka 28 dalībvalstīm finansēt projektus ebreju kolonistu apmetnēs okupētajās teritorijās, arī Austrumjeruzalemē.
Vadlīnijas Eiropas Komisija pieņēma 28.jūnijā, un tās no 2014.gada attieksies uz visām ES dotācijām, balvām un finansējumu, pavēstīja amatpersonas. Nekāds finansējums nebūs pieejams Izraēlas subjektiem aiz 1967.gada "zaļās līnijas".
Dokuments oficiāli tiks publicēts piektdien.
Palestīnieši jau pauduši gandarījumu par Briseles lēmumu.
"ES ir ķērusies pie konkrētiem soļiem. Tās ir kvalitatīvas pārmaiņas, kam būs pozitīva ietekme uz miera perspektīvām," sacīja viena no prominentākajām palestīniešu politiķēm Hanana Ašravi.
Lēmums sadusmojis Izraēlu, bet augsta ranga Telavivas amatpersona to nodēvējusi par "uzbrukumu" Izraēlai.
"Kad jautājums nonāk līdz apstrīdētajām teritorijām, Eiropa dod priekšroku tam, lai uzbruktu mazām valstīm - tādām kā Izraēla -, nevis lai vērstos pret spēcīgākām valstīm, jo viņiem ir bail no atmaksas," viņš sacīja.
Vadlīnijās pieprasīts, lai visos parakstītajos dokumentos tiktu pausts skaidrs Izraēlas un 1967.gadā okupēto teritoriju nodalījums.
"Šī ir pirmā reize, kad ES struktūras publicē šādu oficiālu, skaidri izteiktu direktīvu," laikrakstam "Haaretz" sacīja augsta Izraēlas amatpersona, lēmumu dēvējot par "zemestrīci", kam būs kā praktiskas, tā politiskas sekas.
"Līdz šai dienai pastāvēja izpratne un klusa vienošanās, ka ES neiet aiz "zaļās līnijas". Tagad tas ir kļuvis par oficiālu, saistošu politiku."
"Turpmāk, ja Izraēlas valdība gribēs parakstīt vienošanos ar ES vai ar kādu no tās dalībvalstīm, tai rakstiski būs jāatzīst, ka Rietumkrasta kolonistu apmetnes nav daļa no Izraēlas," sacīja amatpersona.
Izraēlas ārlietu ministra vietnieks Zeevs Elkins sacīja, ka Izraēla neparakstīs nevienu vienošanos, kurā būs šāda klauzula.
"Mēs neesam gatavi mūsu līgumos ar ES parakstīt šādu klauzulu," sacīja ministra vietnieks, norādot, ka tas var daudzās jomās apturēt Izraēlas un ES sadarbību un "nodarīt Izraēlai nopietnu kaitējumu".
"Tā ir ļoti satraucoša iniciatīva sliktā laikā, jo tā tikai nostiprinās palestīniešu atteikšanos sākt sarunas," Elkins skaidroja Izraēlas armijas radio.
Palestīnieši atsakās atgriezties pie sarunu galda, kamēr Izraēla turpina kolonistu apmetņu būvniecību okupētajā Rietumkrastā un anektētajā Austrumjeruzalemē. Savukārt Izraēla noraida palestīniešu izvirzītos "priekšnosacījumus".
Vēl līdz sarunu izjukšanai 2010.gada septembrī pusēm nebija izdevies panākt nekādu vērā ņemamu progresu nevienā no svarīgākajiem jautājumiem - nedz par Jeruzalemes statusu, nedz par palestīniešu valsts robežām, nedz par palestīniešu bēgļu likteni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!