Sīrijas konflikts ir izraisījis lielāko bēgļu krīzi 20 gadu laikā – 2013. gadā ik dienu valsti pamet aptuveni 6000 cilvēku. Tādi bēgļu apjomi nav piedzīvoti kopš 1994. gada genocīda Ruandā, vēsta raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz ANO.
"Mēs neesam piedzīvojuši tik biedējošu bēgļu aizplūšanas eskalāciju kopš Ruandas genocīda pirms 20 gadiem," uzrunā ANO Drošības padomei paziņoja ANO bēgļu aģentūras vadītājs Antonio Guteress.
Līdzās bēgļu tūkstošiem ik mēnesi Sīrijā tiek nogalināti aptuveni 5000 cilvēku, Guteresu papildināja ANO ģenerālsekretāra palīgs cilvēktiesību jautājumos Ivans Simonovičs. Savukārt 6,8 miljoniem sīriešu ir nepieciešama steidzama palīdzība, norāda ANO palīdzības aģentūras vadītāja Valērija Amosa.
Sīrijā jau vairāk nekā divus gadus notiek nežēlīga cīņa starp valsts prezidentam Bašaram al Asadam lojālajiem spēkiem un viņa pretiniekiem, kas vēlas autoritatīvā līdera gāšanu. Politiski mēģinājumi apturēt asinsizliešanu līdz šim ir cietuši neveiksmi.
Bēgļu straumes atstāj "graujošu" iespaidu uz kaimiņvalstīm, bet tādu valstu kā Libānas, Irākas un Jordānijas piekrišana pieņemt sīriešus "glābj simtiem tūkstošus dzīvību", skaidro Guteress.
"Draudi, ka Sīrijas konflikts var likt aizsvilties visam reģionam", nav tikai "tukšs brīdinājums", uzsver ANO pārstāvis.
"Mēs redzam ne tikai valsts, bet arī tās cilvēku iznīcināšanu," norādīja Amosa, pārmetot abām pusēm nespēju aizsargāt civiliedzīvotājus. Tikmēr Sīrijas pārstāvis ANO Bašaras Jaafari paziņoja, ka valdība dara visu iespējamo, lai nodrošinātu cilvēku pamatvajadzības.
2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir vismaz 93 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānasatbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
