ANO Ģenerālā Asambleja 2009.gadā 18.jūliju pasludināja par Starptautisko Nelsona Mandelas dienu, tādējādi godinot bijušā Dienvidāfrikas prezidenta ieguldījumu globālā miera nodrošināšanā.
Ģenerālā Asambleja savā rezolūcijā norādīja, ka Nobela Miera prēmijas laureāts visu savu dzīvi veltījis konfliktu risināšanai, starprasu attiecību uzlabošanai, cilvēktiesību veicināšanai, izlīguma panākšanai un dzimumu vienlīdzības nodrošināšanai.
Šajā dienā cilvēki pasaulē tiek aicināti vismaz vienu stundu veltīt labdarībai, tādējādi godinot un veicinot Mandelas ieguldījumu sabiedrības labā. Jubilejas pasākumus gan aizēno bijušā prezidenta veslības stāvoklis, kas aizvien ir kritisks.
Jau vēstīts, ka 94 gadus veco Mandelu, kurš cieš no plaušu infekcijasslimnīcā Pretorijā nogādāja jūnija sākumā. DĀR prezidenta Džeikoba Zumas birojs Mandelas stāvokli tad raksturoja kā "nopietnu, bet stabilu".
Pēdējo mēnešu laikā Mandela slimnīcā nogādāts jau vairākas reizes. Aprīlī ārsti sirmgalvim diagnosticēja plaušu karsoni un izvadīja šķidrumu no pacienta krūtīm.
Aparteīda režīma laikā Mandela 27 gadus pavadīja cietumā, kur sagandēja veselību un saslima ar tuberkulozi. Pēc iznākšanas no ieslodzījuma Mandela 1994. gadā kļuva par DĀR pirmo melnādaino prezidentu un amatā pavadīja līdz 1999. gadam.
2004. gadā Mandela paziņoja par aiziešanu no publiskās dzīves un reti parādījās sabiedrībā. Mājā Jonannesburgā par eksprezidenta veselību rūpējās mediķi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
