Britu ģenerālis: Lielbritānijai ir jābūt gatavai karot Sīrijā  (71)

Ja Rietumi vēlas Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma beigas, tiem ir jāiejaucas, kā tas notika gadījumā ar Muamara Kadafi režīma gāšanu Lībijā, norāda aizejošais Aizsardzības štāba vadītājs.

Ģenerālis brīdina, ka režīma pēkšņas sabrukšanas gadījumā Lielbritānijai "būtu jārīkojas", lai novēstu ķīmiskā bruņojuma nonākšanu teroristu rokās.

Ir novērojams "starptautiskās vienprātības trūkums" Sīrijas jautājumā, bet kopīga nevēlēšanās redzēt "Rietumu zābakus" uz Sīrijas zemes, uzskata 61 gadu vecais ģenerālis.

Augstā ranga militārists uzskata, ka lidojuma aizliegumu zonas noteikšana virs Sīrijas pati par sevi nebūtu pietiekama, lai kaitētu režīma spēkiem. Ir jāizveido kontrole pār sauszemes zonām, jāiznīcina pretgaisa aizsardzība, kā arī, iznīcinot tankus un bruņumašīnas, jānovērš armijas manevrēšanas spējas, uzskaita ģenerālis.

Britu spēki varētu tikt nosūtīti uz Sīriju, lai novērstu ķīmisko ieroču nonākšanu "nepareizajās rokās", skaidro Ričardss. "Terorisma risks arvien vairāk dominē mūsu stratēģiskajā redzējumā par to, ko mēs varētu darīt Sīrijā," stāsta komandieris.

"Ja šis risks pieaugs, mums gandrīz noteikti būs jārīkojas, lai to mazinātu, un mēs tam esam gatavi. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgs jautājums. Ja Sīrijas notikumu rezultātā mēs redzēsim ķīmisko ieroču izplatīšanos, tad mums būtu jārīkojas," teic britu militārists.

Ģenerāļa komentāri izskanējuši laikā, kad neatkarīgais terorisma analītiķis Deivids Andersons ziņojumā brīdina, ka Sīrija ir jaunais terorisma perēklis. Sīrija drīz varētu kļūt par nozīmīgāku patvērumu "Al Qaeda" un citiem grupējumiem, nekā Afganistāna un Pakistānas cilšu reģioni, paredz pētnieks.

Ja Sīrijas ķīmisko ieroču krājumi nonāktu "Al Qaeda" kaujinieku rokās, sekas tam varētu būt "katastrofālas", pagājušajā nedēļā paziņoja Lielbritānijas Drošības komiteja.

2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir vismaz 93 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm,  vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānasatbalstu.

Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.

Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.