Baltais nams mudinājis kongresu pārtraukt mēģinājumus apturēts Nacionālās drošības pārvaldes (NAS) telefonu spiegošanas programmu, par kuras esamību pasaulei iepriekš pavēstīja bijušais Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbinieks Edvards Snoudens, trešdien vēsta raidsabiedrība BBC.
Iejaucoties programmā, tiktu izjauks būtisks rīks terorisma apkarošanā, sacījis prezidenta Baraka Obamas runasvīrs. NAS šefs otrdien ieradies kongresā, kur spriests skaidroties par telefonsarunu ierakstīšanas programmu, kuru daudzi ir kritizējuši.
Kritiķi uzskata, ka NAS, ierakstot iedzīvotāju sarunas, nepamatoti aizskar cilvēku privātās dzīves. BBC atgādina, ka par šīs programmas eksistenci pavēstīja Snoudens, kurš pats iepriekš strādāja CIP un tagad slēpjas Maskavā.
Republikāņu palātas pārstāvis, kongresmenis Džastins Amašs rosinājis ASV aizsardzības jomas budžetā nefinansēt NSA programmu, kuras dēļ tiem ir iespēja ievākt datus no ASV telefonsarunām. Kongresmenis uzskata, ka noklausīšanai ir pakļaujamas vien tās personas, pār kurām jau krīt aizdomu ēna. Arī atsevišķi demokrātu pārstāvji atbalstījuši šo priekšlikumu, par kuru kongresā jābalso trešdien.
Tikmēr Baltais nams rosinājis noraidīt priekšlikumu, sakot, ka ir jādara viss, lai nodrošinātu valsts drošību. NAS programma sargā valsti no terorisma, uzskata Baltais nams.
Jau vēstīts, ka bijušais Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbinieks Snoudens, kura izdošanu pieprasījusi ASV, ir izsūtījis patvēruma pieprasījumu 21 valstij. Vairums no tām lūgumu ir noraidījušas, bet Venecuēla, Nikaragva un Bolīvija ir norādījušas, ka ir gatavas bēgli pieņemt.
Nav gan zināms, kā Snodens nokļūtu Latīņamerikā, ja pieņemtu kādas no šo valstu piedāvājumiem. Viņa pasi ir anulējušas ASV varas iestādes un pastāv bažas, ka ASV un tās sabiedrotie varētu piespiedu kārtā nosēdināt lidaparātu, ar kuru slepenu dokumentu nopludināšanā apsūdzētais varētu doties uz izvēlēto galamērķi.
Patvērumu Snoudenam piedāvāja arī Krievija, taču iepriekš no tās bēglis atteicās, jo nepiekrita Maskavas nosacījumam pārtraukt slepenās informācijas nopludināšanu.
Snoudens nopludināja simtiem slepenu ASV izlūkdienestu dokumentu, kas atklāja, ka ASV sistemātiski noklausījusies telefonsarunas un izspiegojusi personas internetā. Spiegošanas skandāla laikā nāca klajā arī ziņas, ka ASV izspiegojusi arī Eiropas Savienības institūcijas un citas sabiedrotās valstis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
