Fidels Kastro nav cerējis nodzīvot tik ilgi  (36)

2006. gadā Kastro diagnosticēta nāvējoša vēdera slimība, tāpēc līderis, kurš valsti vadīja kopš 1959. gadā notikušās revolūcijas, izšķīrās par varas nodošanu. To bijušā prezidenta 87. dzimšanas dienai veltītā publikācijā oficiālajā laikrakstā "Granma" trešdien stāsta gaviļnieks.

"Es nespēju iedomāties, ka mana dzīve turpināsies vēl septiņus gadus," laikrakstā atklāj revolūcijas līderis. Saprotot, ka viņa liktenis ir izlemts, Kastro atteicies no prezidenta amata.

Publikācijā sirmgalvis arī atklājis, ka Kuba astoņdesmito gadu sākumā saņēmusi ieroču sūtījumus no Ziemeļkorejas. Tas noticis pēc tam, kad tā laika PSRS prezidents Jurijs Andropovs brīdinājis, ka Padomju Savienība vairs nav gatava iejaukties, ja Kuba būtu jāaizstāv.

"Viņš mums teica, ka ASV uzbrukuma gadījumā mums būs jācīnās vieniem," laikraksts citē Kastro vārdus. PSRS gan esot atjaunojusi savu apņēmību apbruņot Kubu, bet Havana nolēmusi saņemt ieročus no "citiem draugiem".

"Biedrs Kims Irsens, veterāns un priekšzīmīgs karavīrs, nosūtīja mums 100 000 AK triecienšauteņu un atbilstošu munīciju, neprasto pretī ne centa," stāsta sirmais revolucionārs.

Kastro atklāsmes nākušas klajā laikā, kad ANO eksperti izmeklē gadījumu ar Panamā jūlijā aizturēto Ziemeļkorejas kuģi, uz kura atrasts paslēpts no Kubas vests bruņojums.

Havana paziņoja, ka novecojušais bruņojums pieder Kubai un tiek sūtīts uz Ziemeļkoreju remontēšanai, bet pēc tam to bijis paredzēts nogādāt atpakaļ Kubā. Savukārt Ziemeļkoreja uzstāja, ka ieroči vesti likumīga darījuma ietvaros.

ANO eksperti pēc pārbaudes sagatavos ziņojumu ANO Drošības padomei, kurai būs jāizlemj, vai bruņojuma sūtījums ir Ziemeļkorejai noteikto sankciju pārkāpums.

ANO sankcijas aizliedz ieroču eksportu un importu uz Ziemeļkoreju tās kodolprogrammas dēļ. Sankcijas vēl vairāk tika pastiprinātas, paredzot plašākas tiesības valstīm pārbaudīt aizdomīgas kravas, pēc Ziemeļkorejas trešā kodolizmēģinājuma 12. februārī.