Tikmēr Londona otrdien noraidījusi jebkādas divpusējas sarunas ar Spāniju par suverenitāti pār Gibraltāru.
Garsija-Margaljo asi kritizē Gibraltāra piekrastē pagājušajā mēnesī izveidoto mākslīgo betona riftu, kas ierobežo spāņu zvejnieku piekļuvi ap klinšu ragu esošajiem ūdeņiem.
Konflikts abu valstu starpā saasinājās pirms vairākām nedēļām, kad Gibraltāra varasiestādes sāka jūrā veidot mākslīgu betona rifu, kas palīdzēšot pavairot zivju resursus.
Turpretī, pēc Spānijas ārlietu ministra domām, betona bloku ievietošana ūdenī "pārkāpj vides aizsardzības pamatlikumus", turklāt šādi tiek liegta iztika vietējiem zvejniekiem.
Spānijai "nav šaubu" par Gibraltāra ūdeņu suverenitāti, uzsver ministrs, skaidrojot, ka tie netika iekļauti 1713.gada Utrehtas līgumā, saskaņā ar kuru Spānija oficiāli nodeva Gibraltāru Lielbritānijas valdījumā, taču pastāvīgi uzstājusi, ka šai teritorijai jāatgriežas Madrides suverenitātē.
"Šie ūdeņi un šī zemes tādēļ vienmēr ir palikušas Spānijas suverenitātē," norādīja ministrs.
Tikmēr Kemerona pārstāvis paziņojis, ka Londona neiesaistīsies nekādās sarunās par suverenitāti pār Gibraltāru.
"Mūsuprāt, suverenitāte ir skaidra," uzsvēra Dauningstrītas pārstāvis, norādot, ka vienīgais, ko Londona varētu apsvērt, ir sarunas starp Gibraltāru un Spāniju par zvejošanas tiesībām, nevis sarunas par klinšu raga piederību un kontroli pār to ieskaujošajiem ūdeņiem.
Jau vēstīts, ka pēdējā laikā pieaugusi spriedze uz Gibraltāra robežas, kas sākusi negatīvi ietekmēt Londonas un Madrides attiecības.
Gibraltārs, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija, apsūdz Spāniju par apzinātu automašīnu kavēšanu uz robežas ar nelielo klinšu raga teritoriju. Spāņu varasiestādes uz robežas pārbauda katru spēkratu, un pēdējās jūlija nedēļas nogalē automašīnām uz iebraukšanu Gibraltārā nācās gaidīt pat sešas stundas.
Gibraltāra premjers Fabians Pikardo paudis pārliecību, ka pastiprināto robežkontroli Spānija sākusi, reaģējot uz mākslīgā rifa būvniecību ap jūras ragu ieskaujošajiem ūdeņiem.
Vienlaikus Pikardo norādījis, ka Spānijas valdošā centriski labējā Tautas partija (PP) Gibraltāra konfliktu izmanto, lai novērstu izmanību no pašmāju korupcijas skandāla, kurā iesaistīti vairāki augsta ranga PP pārstāvji, tostarp premjerministrs Rahojs. Šim viedoklim piebalso arī spāņu opozīcijas partijas.
Savukārt Spānija apgalvo, ka pārbaudes uz robežas nepieciešamas, lai cīnītos pret kontrabandu. Tajā pašā laikā Garsija-Margaljo kādā intervijā augusta sākumā piedraudēja ieviest īpašu 50 eiro lielu robežas šķērsošanas nodevu, ar kuru tiks aplikta katra automašīna, kas dodas uz vai no Gibraltāra.
Kamēr Spānija draud ar savām pretenzijām vērsties ANO, Lielbritānija jau lūgusi Eiropas Savienību (ES) nekavējoties nosūtīt inspektorus, lai pārbaudītu, vai līdz ar robežkontroles ieviešanu netiek pārkāpti ES noteikumi.
EK pirmdien paziņoja, ka inspektori uz Gibraltāru tiks nosūtīti. Vienlaikus EK atzina, ka jebkādas nodevas par robežas šķērsošanu starp ES dalībvalstīm būtu pretrunā ar ES tiesību normām.
Gibraltārs, kura teritorija ir tikai 6,8 kvadrātkilometrus liela un kur mitinās 30 000 iedzīvotāju, bijis pastāvīgs spriedzes avots Londonas un Madrides attiecībās kopš 1704.gada, kad stratēģiski svarīgo teritoriju pie ieejas Vidusjūrā sagrāba britu spēki.
1713.gadā saskaņā ar Utrehtas līgumu Spānija oficiāli nodeva Gibraltāru Lielbritānijas valdījumā, taču pastāvīgi uzstājusi, ka šai teritorijai jāatgriežas Madrides suverenitātē.
Tomēr Londona norāda, ka tā neatteiksies no suverenitātes pār Gibraltāru pret šīs teritorijas iedzīvotāju gribu.
2002.gadā Gibraltāra iedzīvotāji ar lielu balsu vairākumu noraidīja Londonas un Madrides priekšlikumu par dalītās suverenitātes noteikšanu pār šo teritoriju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
