Santoss piebildis, ka vēlas izvērtēt FARC lēmumu un ka sarunas tiks atsāktas, kad "tas tiks atzīts par piemērotu".
Kā ziņots, FARC piektdien paziņoja, ka patlaban Havanā notiekošajās miera sarunās ieturēs pauzi, lai tuvāk iepazītos ar valdības lēmumu jebkuru miera līgumu nodot apstiprināšanai referendumā.
Uz to Santoss norādījis, ka "FARC nav tas, kas diktēs pauzes un uzstādīs noteikumus".
"Tāpēc esam nolēmuši nekavējoties atsaukt sarunu [delegāciju], lai izvērtētu [FARC] paziņojuma konsekvences un FARC rīcību," uzsvēra prezidents. "Sarunas mēs atsāksim, kad atzīsim to par piemērotu."
Iepriekš Kolumbijas mediji ziņoja, ka FARC bija iecerējis sarunas atsāk jau, iespējams, pirmdien.
Valdība risina sarunas ar FARC kopš novembra, un Santoss bija paudis cerību, ka miera līgums tiks parakstīts līdz viņa prezidentūras termiņa beigām nākamgad.
FARC jau gandrīz 50 gadus cīnās pret Kolumbijas valdību.
Lai gan komunistiem faktiski nav nekāda atbalsta valsts urbanizēto apvidu iedzīvotāju vidū, FARC gadsimtu mijā izdevās paplašināt savu darbību lauku apvidos, izmantojot līdzekļus, kas tika iegūti ar narkotiku kontrabandu un cilvēku nolaupīšanu.
Tiek lēsts, ka FARC rindās šobrīd ir aptuveni 8000 bruņotu kaujinieku, kas ir uz pusi mazāk nekā 2001.gadā. Otra mazāka komunistu grupējuma - Nacionālā atbrīvošanas armija (ELN) - sastāvā varētu būt vēl nepilns pusotrs tūkstotis vīru. Pēdējā laikā abi teroristu grupējumi sākuši sarunas par apvienošanos.
Saskaņā ar valdības aplēsēm bruņotais konflikts, kas ilgst kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, prasījis vairāk nekā 600 000 dzīvību, lai gan saskaņā ar citiem novērtējumiem upuru skaits varētu būt 220 000.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
