Komunistu grupējums jau noraidījis Santosa priekšlikumu, sakot, ka tas ir "kliedzošs" visu to vienošanos pārkāpums, uz kuru pamata tika sāktas sarunas. Neraugoties uz to, nemiernieki nolēmuši atgriezties pie sarunu galda.
"Par spīti šiem apstākļiem, FARC paliks pie sarunu galda, saglabājot uzticību miera meklējumiem Kolumbijā ar visiem iespējamajiem līdzekļiem," sasacīja FARC delegācijas pārstāvis Ivans Markess.
Viņš gan arī norādīja, ka valdība nevar vienpusējā kārtā noteikt mehānismu tam, kā miera līgums iegūs juridisku spēku.
"Šādu pilnvaru uzņemšanās ir kliedzošs Havanā parakstīto vispārējo vienošanos pārkāpums," viņš sacīja.
Ierosinātais referendums "nav saistošs, mēs tam nepiekritīsim, mēs arī nebalstīsim dialogu un tā iznākumu šajā vienpusīgajā lēmumā," uzsvēra Markess. "Reizi par visām reizēm - FARC nepakļausies vienpusējā kārtā izstrādātajam juridiskajam plānam."
Neraugoties uz FARC aso reakciju, domājams, ka šis incidents ir beidzies, pārliecināts ir eksperts Leons Valensija, Miera un izlīguma fonda vadītājs.
"Valdība vēlējās prezentēt referenduma likumprojektu sarunās Kubā, taču ziņas tika nopludinātas, un tāpēc Santoss par to paziņoja," Bogotā sacīja eksperts.
"Valdība devusi pozitīvu vērtējumu tam, kā miera sarunas attīstās, un uzskata, ka vienošanās būs gatava līdz gada beigām," norādīja Valensija.
Valdība risina sarunas ar FARC kopš novembra, un Santoss bija paudis cerību, ka miera līgums tiks parakstīts līdz viņa prezidentūras termiņa beigām nākamgad.
FARC jau gandrīz 50 gadus cīnās pret Kolumbijas valdību.
Lai gan komunistiem faktiski nav nekāda atbalsta valsts urbanizēto apvidu iedzīvotāju vidū, FARC gadsimtu mijā izdevās paplašināt savu darbību lauku apvidos, izmantojot līdzekļus, kas tika iegūti ar narkotiku kontrabandu un cilvēku nolaupīšanu.
Tiek lēsts, ka FARC rindās šobrīd ir aptuveni 8000 bruņotu kaujinieku, kas ir uz pusi mazāk nekā 2001.gadā. Otra mazāka komunistu grupējuma - Nacionālā atbrīvošanas armija (ELN) - sastāvā varētu būt vēl nepilns pusotrs tūkstotis vīru. Pēdējā laikā abi teroristu grupējumi sākuši sarunas par apvienošanos.
Saskaņā ar valdības aplēsēm bruņotais konflikts, kas ilgst kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, prasījis vairāk nekā 600 000 dzīvību, lai gan saskaņā ar citiem novērtējumiem upuru skaits varētu būt 220 000.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!